• Tweet

Jaunie vilcieni Latviju sasniegs jau 2016. gadā, bet jau šī gada pavasarī iedzīvotāji varēs braukt kapitāli izremontētos dīzeļvilcienos, tā LTV raidījumā “1:1” solīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Daudzkārt sabiedrībā plaši apspriesti neveiksmīgie vilcienu iepirkumi. 2009. gads bija starta pozīcija gan Igaunijas, gan mūsu pašu ceļam uz jauniem vilcieniem, taču atskatoties uz sasniegto, ar skumjām jāsecina, ka Latvija pakāpusies soli atpakaļ. Kamēr kaimiņvalstī Igaunijā ar jaunajiem vilcieniem vizinās jau pusotru gadu, Latvijai vilcienu iepirkuma sāga noslēgusies bez cerīgiem pavērsieniem un iedzīvotājiem nākas pārvietoties ar Padomju laikā būvētiem vilcieniem, kuru remontu izmaksas salīdzināmas ar jaunu vilcienu iepirkumu cenu.

Vilcienu iepirkumu pavadījušas vairākas neveiksmes – izgāzušies divi vilcienu iepirkuma konkursi, nomainīta “Pasažieru vilciena” (PV) valde un mūsu valsts zaudējusi arī Eiropas Savienības (ES) apstiprināto līdzfinansējumu.

Taču kā norāda satiksmes ministrs Arnijs Matīss, pašreiz “PV” strādā pie dažādiem finansiāliem risinājumiem, lai jaunie elektrovilcieni sasniegtu Latviju jau 2016. gadā un tiek pieļauta iespēja, ka jaunos vilcienus varētu būvēt Latvijas rūpnīcas. Interesi par to jau izrādījusi, piemēram, “Rīgas vagonu rūpnīcā”.

“Šobrīd tiek apzināti visu Latvijas rūpnīcu piedāvājumi, taču vispirms šīm kompānijām ir jāpierāda, ka viņi var to izdarīt,” sacīja Matīss.

Savukārt komentējot neveiksmīgo vilcienu iepirkumu sāgu, Matīss norādīja, ka galvenā problēma ir pieredzes trūkums, kura dēļ atbildīgie nav spējuši kompetenti sekot līdzi procesam.

Kamēr elektrovilcienu jaunais iepirkums tiek vēl plānots, satiksmes ministrs sola, ka jau pavasarī Latvijas iedzīvotāji varēs braukt kapitāli izremontētos dīzeļvilcienos.

Nav vēl īstas pārliecības, ka solījumi par jaunajiem vilcieniem piepildīsies, ņemot vērā, ka šie solījumi jau netiek pildīti teju sešus gadus. Padomju laiku vilcienos tiek ieguldīta milzu nauda, kas jau sen varēja atnest Latvijai jaunus vilcienus, taču zemā līmenī izstrādātais iepirkums un nespēja uzņemties atbildību par saviem darbiem Latviju kārtējo reizi atmet soļus atpakaļ un lielākajai daļai sabiedrības ticība pārmaiņām nav.