• Tweet

Iepriekš TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonāca ziņas, ka Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns vadījis dienesta automašīnu “Ford Mondeo”, ko par ātruma pārkāpumu apturējusi pretim braucošā Rīgas pārvaldes ceļu policijas 1. rotas ekipāža. Apturētais policijas priekšnieks notiekošo centies pavērst sev izdevīgā virzienā, sakot, ka veic policistu pārbaudi. Un notikumu vietu pametis nesodīts, lai arī neoficiāli zināms, ka viņa vadītā dienesta auto ātrums pārsniedzis 130 kilometrus stundā.

Skaidrību, kas īsti noticis, varētu viest policijas video. Bet ziņas, kas ar to noticis, bija pretrunīgas. Pastāvēja bažas, ka policijas ekipāžas automašīnā uzstādītās video iekārtas ieraksts, kur redzama Guntara Marķitāna apturēšana, kaut kur pazudis vai, iespējams, dzēsts.

Šobrīd zināms, ka pēc maiņas beigām Marķitānu pieķērusī 1. rotas policijas ekipāža dienesta auto novietojusi policijas stāvlaukumā. Vienu vai dažas dienas vēlāk 2. rota saņēmusi rīkojumu aizvest auto uz pārbaudi pie uzņēmuma, kas apkalpo automašīnu tehnisko aprīkojumu. Arī video iekārtas, kurās glabājas ekipāžu darba laikā filmētie materiāli. Tā ir firma ”Incomerc Holding”, kas jau kopš 2007. gada piedalās un uzvar iepirkumos par video, GPS un sakaru iekārtu uzstādīšanu VID, policijai, ātrajai palīdzībai.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda “Visas šīs sistēmas darbojas no brīža, kad policijas darbinieks ieslēdz automašīnas aizdedzi, pielaiž dzinēju. Un šī te sistēma no šī brīža sāk filmēt. Gan uz priekšu, gan aizmuguri. Policijas automašīnā ir iemontēts cietais disks, kurā uzkrājas kameru filmētais. Ja maiņas laikā bijis kāds pārkāpums, ko fiksējuši policisti, viņi maiņas beigās īpaši izveidotā programmā atzīmē laika periodus, kuros pārkāpumi notikuši.”

Krapsis: Zibatmiņa tiek pieslēgta pie šāda te vada. Un tā informācija… Tas fails, kurā šis pārkāpums redzams… Nu, atkarībā, kurā brīdī pārkāpums bijis, tas ir protokolā piefiksēts, tad mēs atrodam šo video rullīti un lejupielādējam uz datu nesēja. Tas, kas netiek lejupielādēts, tas paliek kādu laiku uz cietā automašīnas diska.
NP: Cik ilgu laiku šī informācija glabājas?
Krapsis: 240 stundas šī informācija glabājas.
NP: Un automātiski tad dzēšas nost no viena gala?
Krapsis: Tad automātiski rakstās pa virsu.
NP: Ir kaut kādā veidā pašam policistam kaut ko izdzēst?
Krapsis: Nē. Šādu opciju šī iekārta neparedz.

Inta Ķuža pakļautībā esošais Iekšējās kontroles birojs līdz 1. aprīlim sola pabeigt pārbaudi, vai Rīgas policijas priekšnieks ir rīkojies atbilstoši un vai viņam būtu piemērojams disciplinārsods. Vienlaikus policijā skaidro, vai ir noticis atļautā braukšanas ātruma pārkāpums.

Šī pārbaude ir izdalīta divās daļās. Viena lieta ir disciplinārlieta. Otra lieta ir administratīvais sods, ko pēc idejas, ja ir pārkāpums, tad uz vietas būtu arī jāsastāda šim te pārkāpējam. Tā kā tas nav noticis, tad šis jautājums tiek lemts tagad un arī pēc tam ir iespējams šo sodu piemērot. Disciplinārlieta ir pārbaude par faktu par RRP priekšnieka rīcību šajā situācijā pārkāpjot ātrumu un pēc tam faktiski informējot, ka šādā te veidā iespējams ir veikta kāda pārbaude vai kontrole par to, cik šāda rīcība bijusi likumīga un atbilstoša dienesta pilnvarām un pienākumiem.

“Ņemot vērā šo konkrēto gadījumu, kur iejaukti arī jūsu padotībā esoši cilvēki, kāda jums pašam ir sajūta pēc tā visa, kas notiek. Vai nav tā, ka izveidojusies situācija, ka jūsu cilvēki ir ”pamesti zem tanka”? Protams, šī situācija nav diez ko smuka. Vai korekta. Bet, lai…. (NP: Nav korekta no kā puses?) Nu, jebkurā gadījumā… Ja mēs veicam norīkojuma pārbaudi, posteņa pārbaudi, tad skaidrs, ka mums ir jāievēro likums. Vismaz mūsu iekšējie normatīvie akti šādu kārtību neparedz. (NP: Respektīvi?) Respektīvi, ja mēs veicam norīkojuma pārbaudi, mums ir jāievēro atļautais braukšanas ātrums,” norāda Krapsis.

Nekā personīga zināms, ka šo trešdien Iekšējās kontroles birojs iztaujājis abus policistus, kuri bijuši ekipāžā, kas apturēja Guntaru Marķitānu. Savu pārbaudi sācis arī policijas Iekšējās drošības birojs, kas nav pakļauts Valsts policijas priekšniekam, bet iekšlietu ministram. Birojā apstiprināja, ka pārbaude uzsākta pēc Krimināllikuma 319. panta par valsts amatpersonu bezdarbību. Vai tā tiek veikta pret Marķitānu vai policistiem, kuri piedalījās policijas priekšnieka apturēšanā, birojs neprecizē. Zināms, ka 16. martā viens no policistiem aizvests uz liecību sniegšanu birojā.

”Iekšējās drošības birojā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 319. panta 1. daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmēm. Šobrīd izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju nesniegsim.” Iepriekš Iekšlietu ministrs apgalvoja, – ja Marķitāna vaina tiks pierādīta, tad būs jāvērtē arī viņa atbilstība amatam.

Neoficiāli zināms, ka šajā laika posmā kopš atgadījuma uz Bauskas šosejas, pārlieku lielā steigā braucot ar automašīnu pa Rīgas apvedceļu, pieķerta policijas priekšnieka Marķitāna meita. Savukārt viņa znotam “tiesības” atņemtas, jo viņš pa Krišjāņa Barona ielu, kur atļauts braukt tikai ar 30 kilometriem stundā, traucies ar 100 kilometriem stundā.

Nekā personīga neoficiāli zināms, ka Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns, visticamāk, ir uzrakstījis vai tuvākajā laikā gatavojas rakstīt iesniegumu par došanos pensijā.

Foto: Valsts policija