• Tweet

No 21. janvāra līdz 12. martam Mākslas muzejā “Rīgas birža” būs skatāma izstāde “Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.–20. gadsimts”.

2017. gadā pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas kustības 500. gadadiena. Lai gan jau no pirmā gadu tūkstoša kristietība apzinās reformu nepieciešamību, ar to saprotot pastāvīgu atgriešanos pie bībeliskā Jeruzalemes pirmdraudzes modeļa, 16. gadsimts līdzšinējo morāli disciplināro reformu vietā aktualizēja ar doktrinālas dabas jautājumu izvirzīšanu. 1517. gada 31. oktobrī Dr. Mārtiņš Luters (Martin Luther, 1483–1546) iezvanīja Reformāciju, pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienaglojot 95 tēzes, ar kurām krasi vērsās pret indulgenču tirgošanu. Viņš vēlējās iesākt akadēmisku diskusiju par grēku atlaidēm un tobrīd pat nenojauta, ka reliģisko, politisko un sociāli ekonomisko apstākļu iespaidā tai sekos gadsimtiem ilga kristietības sadrumstalošanās dažādās konfesijās.

Pieminot Lutera izraisītās Reformācijas kustības sākumu, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Universitāte (LU) veido apjomīgu programmu, kurā Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (MMRB) izstāde ir ieskaņas pasākums. Katra no institūcijām, atbilstoši profilam, rekonstruē savu stāstu par Reformāciju un par laika nogriezni no Reformācijas līdz šodienai, parādot, kā šīs pārmaiņas atspoguļojās sabiedrībā, kultūrā, mākslā, grāmatniecībā, zinātnē.

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāde caur 15.–20. gadsimta Rietumeiropas grafikas prizmu iepazīstina ar Lutera laiku un sabiedrību, kā arī protestantisma veidiem, to izpausmēm vairākos laikmetos un kultūras telpās. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmē kāds sava laika mākslinieks, izceļot raksturīgās sakrālās mākslas tendences attiecīgo valstu kontekstā. Tie ir tikai daži vizualizēti pieturas punkti 500 gadu vēsturē, kas nepretendē uz pilnu notikumu ainu, bet rosina ieraudzīt dažādo gadsimtu atšķirības.

Neapšaubāmi izstādes centrālā persona ir teologs, mācītājs, Vitenbergas Universitātes profesors, baznīcas reformu aizsācējs Mārtiņš Luters. Līdz ar to ekspozīcijas kodolu veido Vācijas māksla. Paralēli grafikas lapas sniedz iespēju ielūkoties norisēs Nīderlandē, Lielbritānijā un Francijā. Izstāde neaprobežojas tikai ar luterisko mantojumu, bet piedāvā atklāt reliģiskās mākslas attīstības virzienus arī anglikāņu un reformātu kopienu veidotajā kultūras telpā, kuru noteica šo konfesiju postulāti un to attieksme pret vizuālās mākslas klātbūtni.

Ekspozīcija sākas ar pirmsreformācijas periodu Vācijā, ko ievada 15. gadsimta vācu mākslinieka Martina Šongauera (Martin Schongauer, 1445–1491) Dievmātes kultam un svēto dzīves ainām veltītie darbi, kas norāda uz atšķirībām tēmu izvēlē pirms un pēc Reformācijas, katoliskajā un luteriskajā tradīcijā. Lutera laiku iezīmē Lūkasa Krānaha Vecākā (Lucas Cranach der Ältere, 1472–1553), Albrehta Dīrera (Albrecht Dürer, 1481–1528), Hansa Holbeina (Hans Holbein der Jüngere, 1497/8–1543), Hansa Burgmaira (Hans Burgkmair the Elder, 1473–1531), Erharda Aldorfera (Erhard Altdorfer, pēc 1480–pēc 1561) un citu lielo pārmaiņu posma mākslinieku darbi, ieskaitot atsevišķas vēl pirms Reformācijas tapušas Albrehta Dīrera ilustrācijas Sebastjāna Branta (Sebastian Brant, 1457/8–1521) “Nelgu kuģa” 1497. gada izdevumam latīņu valodā.

17. gadsimta kalvinisma tradīcijas atspoguļo Rembranta (Rembrandt Harmenszoon van Rijn, 1606–1669) un Adriana fan Ostades (Adriaen van Ostade, 1610–1685) oforti. 18. gadsimts un anglikāņu baznīca tiek prezentēta ar Viljama Hogarta (William Hogarth, 1697–1764) un viņa pārstāvētās skolas mākslas darbiem, kuros dominē satīra un kritisks skatījums. 19. gadsimta vācu romantisma noskaņas jūtamas Gustava Kēniga (Gustav König, 1808–1869) Mārtiņa Lutera dzīves ainās, 19. gadsimta otrās puses franču mākslas aizraušanās ar noslēpumu manifestējas Gistava Dorē (Gustave Doré, 1832–1883) Bībeles ilustrācijās, bet 20. gadsimts – Otto Diksa (Otto Dix, 1891–1969) skarbajā un alegorijām piesātinātajā protestā pret kara šausmām. Izsekojot analogu tēmu traktējuma variācijām dažādās kultūrvidēs, izstāde skatītājam ļauj novērtēt piecu gadsimtu pieredzi un katram pašam sev uzdot jautājumu – kur atrodamies šodien?

Foto: Publicitātes