Mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem elektrības cena augs
Otrdien Ministru kabineta sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie priekšlikumi kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai, kas paredz ar 2017. gada 1. aprīli ieviest uzlabotu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeli. Šis modelis paredz atšķirīgu OIK maksājumu patērētājiem, kas būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēgumu efektivitātes. Paredzams, ka tas mazinās rūpniecības uzņēmumu OIK maksājumus un tādējādi cels to konkurētspēju, bet maksājumi par elektrību varētu pieaugt mājsaimniecībām, kas elektrību patērē maz.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā ir kritiski zems – aptuveni 12%. Fundamentāla problēma, kas to ietekmē, ir elektroapgādes izmaksas rūpniecības uzņēmumu segmentā ar patēriņu 2-20 gigavatstundas elektroenerģijas gadā. Šajā grupā izmaksas par elektroenerģiju Latvijā ir augstākas nekā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.
“Lai nodrošinātu Latvijas rūpniecības sektora uzņēmumu konkurētspēju – lai tie var darboties ar pilnu jaudu, nodrošināt biznesa attīstību, eksportu un darba vietas, izveidots modelis, kas šai uzņēmumu grupai samazinās maksājumu par OIK. Vienlaikus šis modelis neizjauc izveidoto valsts noteikto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem, kas tiek nodrošināts ar patērētāju OIK vidējo maksājumu 26,79 EUR/MWh līmenī. Šis kopējais līmenis paliks nemainīgs,” uzsver ministrs.
Reforma paredz ieviest OIK maksājumu dalījumu divās daļās – pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Jaunā modeļa ieviešana nodrošinās Eiropas reģionā konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu energointensīviem uzņēmumiem, tādējādi stimulējot rūpniecības sektora konkurētspēju ilgtermiņā un veicinot OIK ietekmes mazināšanu uz apstrādes rūpniecības mainīgajām ražošanas izmaksām. Tā rezultātā sagaidāma arī elektroenerģijas patēriņa palielināšanās apstrādes rūpniecībā. Ministrijas ieskatā, OIK diferencēšana veicinās apstrādes rūpniecības attīstību arī nozarēs ar mazāku energoietilpību.
Jaunais OIK modelis patērētājiem, kas efektīvi izmanto elektroenerģijas pieslēguma jaudas, samazinās OIK maksājumu. OIK maksājuma samazināšanās kalpos kā motivējošs faktors visiem elektroenerģijas patērētājiem izvērtēt pieslēgto jaudu nepieciešamību un atteikties no liekajām jaudām, tādējādi sakārtojot kopējo elektroenerģijas apgādes sistēmu.
Ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka pēc izmaiņu stāšanās spēkā rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies aptuveni 2/3 mājsaimniecību. Savukārt aizsargātajiem lietotājiem paredzēts kompensēt iespējamo elektroenerģijas izmaksu pieaugumu.
Juridiskie patērētāji, kas pieslēgti pie 0,4 kV sprieguma, OIK maksājumu samazināšanos izjutīs, ja to pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte būs virs 13%. Savukārt tie patērētāji, kas pieslēgti pie 6- 20 kV vai 110 kV sprieguma, OIK maksājuma samazināšanos izjutīs pie pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes virs 16%.
Tikmēr pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvja teiktā, EM priekšlikumu rezultātā augs elektrības cena aptuveni 286 000 mājsaimniecībām, kas nav aizsargātie lietotāji, kā arī elektrības cena augs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Plānots, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā 2017. gada 1. aprīlī.
Foto:Couler/https://pixabay.com/en/users/Couleur-1195798//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk