12/03/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Mājokļu vidējo cenu nosaukšana šobrīd vairāk nekā iepriekš līdzinās slimnīcā esošo slimnieku vidējās temperatūras rēķināšanai, kas nenoved līdz konkrētajiem pacientiem derīgām ārstēšanas metodēm.

Pēdējā desmitgadē taču ir bijuši periodi, kad daudzus mēnešus pēc kārtas mājokļu cenas jūtami cēlās vai krita. Rūpīgi caurlūkojot cenu pārskatus, atrastos 4–5 periodi cenu korekcijām vienā vai otrā virzienā. Būtu ļoti grūti izlemt, kāds korekciju virziens attiecas uz pēdējiem mēnešiem.

Tirgus tendenču noteikšanai ir nepieciešami atskaites punkti, kas nav tikai cenu nomināls eiro vai latos. Pārskatot garāku laika periodu, nevar ignorēt naudas pirktspējas kritumu. Pēdējā gada laikā mājokļu cenu un naudas vērtības kritumi ir summējušies: patēriņa cenu oficiālais indekss cēlies par 3,4%, bet mājokļu cenas, pēc jau minētās māklerfirmas datiem, kritušās par 2,9% no 605 eiro pagājušā gada februārī līdz 588 eiro tagad; attiecībā pret dzīvei nepieciešamākajām un tāpēc pirktākajām precēm zaudējumi būtu vēl lielāki.

Tomēr no aprēķiniem par mājokļa turēšanas (ne uzturēšanas – tā ir cita un bēdīga iedzīvotāju izdevumu sadaļa, pirmkārt, saistībā ar kāpjošajiem nodokļu maksājumiem) nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka izdevīgi ir mājokli (lieku mājokli vai lieku platību) pēc iespējas ātrāk pārdot un naudu noguldīt bankā kaut ar simboliskiem procentiem, kas atpaliek no inflācijas rādītāja. Ja mājoklis nav galīgi norakstāms, tad varbūt tam atradīsies pircējs par cenu, kas ļautu atgūt izdevumus par nekustamā īpašuma noturēšanu un uzturēšanu. Laimīgs vai nelaimīgs atrisinājums ir mazāk atkarīgs no mājokļa iekārtojuma nekā no mājokļa novietojuma pilsētas un mikrorajona transporta sistēmā un dažādu pakalpojumu sniegšanas vietu tīklā.

Kamēr iedzīvotājiem tā ir loterija, cik izdevīgs vai neizdevīgs izrādīsies viņu mājokļu novietojums attiecībā pret transporta maģistrālēm, kuru būve vismaz Rīgā notiek intensīvi, uzņēmēji meklē iespējas celt jaunas ēkas labajās vietās. Praktiski tas nozīmē, ka tiek pabeigtas tās jaunbūves no treknajos gados iesāktajām, kuru novietojums atzīstams par labu. Mākleri dalās pieredzē, ka atrast pircēju mājokļiem par 1600–2600 eiro par kvadrātmetru var izrādīties vieglāk nekā par nepilniem 600 eiro par kvadrātmetru. Jaunums esot tāds, ka nav šie pircēji jāmeklē pa visu pasauli, jo arī uz vietas atjaunojas kaut skaitliski ierobežots, bet mājokļos ieguldīt spējīgs un gribošs ļaužu slānis.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis

796 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu

04/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...

Lasīt tālāk