Mājokļu pieejamība Rīgā otrajā ceturksnī nemainījās
Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga. Tas, galvenokārt, saistāms ar nelielu pieaugumu vidējā dzīvokļa cenā, kā arī joprojām augstajām procentu likmēm jaunajiem hipotekārajiem kredītiem. Jūnijā ECB pirmo reizi kopš 2019. gada samazināja bāzes procentu likmes, un prognozējam, ka likmes šogad saruks vēl divas reizes. Algu kāpums ir bijis straujš, un mazliet mazākos tempos turpināsies. Attiecīgi gada otrajā pusē arī Rīgā gaidāma mājokļu pieejamības uzlabošanās.
2024. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 56 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz virs 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 83 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 41 m2).
Dzīvokļu tirgus aktivitāte ir švaka. Salīdzinot ar situāciju 1. ceturksnī, pirkšanas aktivitāte pieaugusi. Tomēr, plašākā kontekstā skatoties, jāsecina, ka tāpat kā Latvijas ekonomika, arī mājokļu tirgus ir stagnācijā, jo darījumu skaits 2. ceturksnī bija aptuveni pērnā gada līmenī. Pirmreizējā tirgū bilde drūmāka – darījumu skaita kritums vēl nedaudz palielinājies un pirmajos septiņos mēnešos sasniedzis teju 40% pret pērno gadu. Arī rezervāciju skaits ir zems.
Pēc provizoriskajiem datiem vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā pieauga pret pirmo ceturksni, kā arī pēc gada lejupslīdes pakāpās pret otro ceturksni pērn. Lai arī cenu kritums sērijveida un nerenovētās mājās turpinājās, tā ietekmi pārspēja pirmreizējā un renovēto otrreizējā tirgus dzīvokļu cenas. Jauno dzīvokļu cenu kāpums saglabājās nedaudz virs 10%, taču cenu pieauguma tempi ir manāmi sabremzējušies. Nepārdoto jauno dzīvokļu skaits nepieauga, taču saglabājās pēdējo gadu augstākajā līmenī. Tas dod iespēju jauna īpašuma kārotājiem kaulēties vai vaicāt pēc dažādiem “bonusa” labumiem. Taču cenu korekcijas nav gaidāmas. Būvniecības izmaksas turpina augt, bet pieauguma temps ir normalizējies.
Augstās procentu likmes bremzē tirgus aktivitāti. It īpaši pirmreizējā tirgū, kur pērn vien aptuveni piektdaļa darījumu iztika bez hipotekārā kredīta izmantošanas. Jūnijā notika ilgi gaidītais ECB likmju samazinājums, bāzes procentu likmēm sarūkot par 0,25 procentpunktiem. Lai arī kritums ECB likmēs joprojām gana pieticīgs, tirgi gaida un ieceno tālāku kritumu. EURIBOR sešu mēnešu likme augustā jau ir nokritusi līdz pērnā aprīļa līmenim. Taču mājokļu tirgū būtisku tendenču maiņu vēl neredzam. Šķiet, ka likmēm jākrīt vēl vairāk, lai aktivitātē būtu redzamas daudz pozitīvākas vēsmas. Neskatoties uz EURIBOR kritumu, jaunajiem kredītiem piemērotā kopējā faktiskā gada izmaksu procentu likme turas spītīgi augsta. Igauņiem un leišiem kritums mājokļu kredītu faktiskajās likmēs ir pamanāmāks. Prognozējam ka ECB likmes šogad vēl saruks divas reizes un nākamgad kritums turpināsies.
Procentu likmēm krītot un algu pieauguma tempiem saglabājoties straujiem, mājokļu pieejamība otrajā pusgadā pieaugs. Arīdzan konkurence starp komercbankām palielinās, un izdevīgāki kredītnosacījumi jaunajiem aizņēmējiem palīdzēs kāpināt tirgus aktivitāti.
Vēl par tēmu:
Uldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākLatvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt
2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja...
Lasīt tālāk2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos
Aizvadītajā gadā par 93 % audzis noslēgto hipotekāro līgumu skaits darījumiem jaunajos projektos, un iedzīvotāji visbiežāk dzīvokļus pirmreizējā tirgū iegādājušies Rīgas apkaimēs...
Lasīt tālākKā sākt krāt šogad?
Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja...
Lasīt tālākAptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta
Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina,...
Lasīt tālākSavu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina...
Lasīt tālākKāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu
Diskusijas par dzīves ilgumu un pensijas vecumu kļūst arvien aktuālākas, tomēr ar to saistīti arī dažādi mīti. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka 25% iedzīvotāju uzskata, ka nodzīvos...
Lasīt tālākPārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments...
Lasīt tālākPētījums: 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo kompaktos dzīvokļos, bet 27% – plašos mājokļos
Jaunākais Luminor pētījums atklāj, ka visvairāk jeb 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kuru platība ir no 41 m2 līdz 60 m2, un visbiežāk mājsaimniecībā ir divi cilvēki. Savukārt...
Lasīt tālāk