Maijā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm tas palielinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,4 procentiem.
Caurmērā maijam pēc 2010. gada bija raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti neliels cenu pieaugums. 2015. un 2016. gadā maijā cenu pieaugums bija straujākais kopš 2008. gada. Savukārt iepriekšējā gadā un šogad atkal vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu maijā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un pārtikai.
Transporta grupā cenas pieauga par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas šajā grupā pieauga degvielai un pasažieru aviopārvadājumiem. Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 1,7%. Pasaules naftas cenām maijā turpinājās būtisks kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša vidū tās sasniedza 80 USD par barelu, kas bija augstākais līmenis kopš 2014. gada beigām. To galvenokārt noteica pieprasījuma kāpums, lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī ASV lēmums par izstāšanos no Irānas kodollīguma un attiecīgi iespējama sankciju atjaunošana pret Irānas jēlnaftas eksportu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas nedaudz samazinājās, Saūda Arābijai un Krievijai paziņojot par plāniem palielināt naftas ieguvi jau no šī gada 3. ceturkšņa.
Cenas pārtikai maijā pieauga par 0,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām vērojams kāpums ceturto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 1,2%, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un graudaugiem. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem saistībā ar vājām piegādēm no Jaunzēlandes, kas ir vadošā piena produktu eksportētāja pasaulē.
Lielākā pazeminošā ietekme maijā bija cenu kritumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 10,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Cenas maijā samazinājās arī apģērbam un apaviem, kas bija saistīts ar sezonas preču akciju piedāvājumu. Cenas maijā apģērbiem un apaviem samazinājās par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2018. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 2,3%. Gada vidējā inflācija bija 2,5 procenti.
Prognozējam, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā novērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Vēl par tēmu:
VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk