Maijā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm tas palielinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,4 procentiem.
Caurmērā maijam pēc 2010. gada bija raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti neliels cenu pieaugums. 2015. un 2016. gadā maijā cenu pieaugums bija straujākais kopš 2008. gada. Savukārt iepriekšējā gadā un šogad atkal vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu maijā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un pārtikai.
Transporta grupā cenas pieauga par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas šajā grupā pieauga degvielai un pasažieru aviopārvadājumiem. Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 1,7%. Pasaules naftas cenām maijā turpinājās būtisks kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša vidū tās sasniedza 80 USD par barelu, kas bija augstākais līmenis kopš 2014. gada beigām. To galvenokārt noteica pieprasījuma kāpums, lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī ASV lēmums par izstāšanos no Irānas kodollīguma un attiecīgi iespējama sankciju atjaunošana pret Irānas jēlnaftas eksportu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas nedaudz samazinājās, Saūda Arābijai un Krievijai paziņojot par plāniem palielināt naftas ieguvi jau no šī gada 3. ceturkšņa.
Cenas pārtikai maijā pieauga par 0,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām vērojams kāpums ceturto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 1,2%, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un graudaugiem. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem saistībā ar vājām piegādēm no Jaunzēlandes, kas ir vadošā piena produktu eksportētāja pasaulē.
Lielākā pazeminošā ietekme maijā bija cenu kritumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 10,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Cenas maijā samazinājās arī apģērbam un apaviem, kas bija saistīts ar sezonas preču akciju piedāvājumu. Cenas maijā apģērbiem un apaviem samazinājās par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2018. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 2,3%. Gada vidējā inflācija bija 2,5 procenti.
Prognozējam, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā novērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālāk