Mācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?

Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās uz jau iepriekš apgūtām zināšanām. Tāpēc svarīgi, lai skolēni būtu apguvuši un atcerētos arī iepriekšējās tēmas, piemēram, mājasdarbos vai kontroldarbos, kuros tiek iekļauti jautājumi par līdz šim apgūto, ne tikai par konkrēto tematu. Strādājot ar informāciju atkārtoti un dažādos veidos, skolēni ilgāk saglabā zināšanas un ir labāk
sagatavoti nākotnes izaicinājumiem.
Svarīgi ir ne tikai mācīt, bet arī pārliecināties, vai skolēni izprot tēmas, ko apgūst. Šim nolūkam pedagogi var izmantot jautājumus vai interaktīvus rīkus, piemēram, “Kahoot”. Regulāri pārbaudot skolēnu izpratni, pedagogi var novērtēt, vai mācīšanas metode ir efektīva. Ir būtiski, lai atbildes sniedz visi skolēni, ne tikai aktīvākie, jo tas palīdz labāk izprast visas klases vajadzības.
Izprast, kādā līmenī ir katrs skolēns
Lai nodrošinātu skolēnu individuālo izaugsmi un kvalitatīvu izglītību, mūsdienu izglītības sistēmas transformācija arvien vairāk balstās datos. Šobrīd, kad izglītības iestādes pāriet uz vienotu mācību valodu un pielieto proaktīvu vērtēšanas pieeju, ir svarīgi apzināties, ka dati var būt instruments gan pedagogu, gan skolēnu darbā. Dati ļauj izprast, kādā līmenī atrodas skolēns, kādas ir viņa stiprās puses un izaicinājumi, kā arī sniedz iespēju pielāgot mācību metodes. Tie ir arī būtisks rīks, kas palīdz pedagogiem novērtēt, vai viņu izvēlētās metodes ir efektīvas un nodrošina vēlamo rezultātu. Šī pieeja palīdz stiprināt ne tikai skolēnu akadēmiskos rezultātus, bet arī veicina ilgtermiņa mācīšanos un motivāciju, nodrošinot, ka iegūtās zināšanas ir stabils pamats nākotnei.
Vērtēšana, kas palīdz mācīties
Skolēna izaugsmi ietekmē daudzi faktori, taču vislielākā ietekme ir mācību kvalitātei, skolas un pedagoga atbalstam. Tāpēc arī tika ieviesta pilnveidotā vērtēšanas sistēma, kas ļauj regulāri sekot skolēnu progresam. Pilnveidoto vērtēšanas sistēmu raksturo formatīvā vērtēšana – ikdienas vērtēšana, kas palīdz saprast, kā labāk apgūt mācību saturu. Šāda pieeja sniedz pedagogiem iespēju pielāgot metodes, bet skolēniem – apzināties savas stiprās un ne tik stiprās puses, kā arī precīzi zināt nākamos mācību soļus.
Pārdomātāki lēmumi un individuāli risinājumi
Ja pedagogs redz, ka daļa skolēnu nesaprot konkrēto mācību saturu, var izvēlēties citu pieeju, lai to izskaidrotu. Piemēram, ja iepriekš saturs tika skaidrots ar shēmas palīdzību, var izmantot simulāciju vai praktisko darbu. Dati par skolēnu izpratni ļauj pieņemt pārdomātus lēmumus par to, kā labāk palīdzēt katram bērnam. Par šo pieeju plašāk runāšu izdevniecības “Skolas Vārds” organizētajā forumā “Skolotājs – vairāk nekā profesija” 12. martā, skaidrojot, kā datos balstīta mācīšanās palīdz pamanīt un atbalstīt ikvienu skolēnu un kā to praktiski īstenot klasē?
Lai skolēni varētu pilnveidot savas prasmes un zināšanas, viņiem jāsaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti – ieteikumus, nevis tikai atzīmes. Tikai tā skolēni var labāk sagatavot, piemēram, eseju vai citu darbu. Tāpat noderīga ir savstarpējā vērtēšana, kad bērni vērtē viens otra darbus pēc vienotiem kritērijiem. Tas palīdz iemācīties vērtēt arī savu sniegumu.
Iespējami labākais rezultāts ikvienam bērnam
Visbeidzot jāmin, ka arī vecāki var atbalstīt bērnus, regulāri interesējoties par mācību procesu un palīdzot izprast, ka mācīšanās nav tikai atzīmju iegūšana, bet gan ilgtermiņa ieguldījums nākotnē. Skolā notiekošā ikdienas vērtēšana palīdz gan pedagogiem, gan skolēniem saprast, kur nepieciešami uzlabojumi. Šī pieeja ir ieviesta, lai bērni varētu sasniegt labākus rezultātus, bet vecāku atbalsts, interesējoties par mācību procesu, akcentējot izglītības vērtību un skolas iekšējās kārtības noteikumus, ir tik pat nozīmīgs.
Izmantojot datos balstītu pieeju mācību procesā, varam palīdzēt skolēniem ne tikai labāk apgūt zināšanas, bet arī sagatavoties nākotnes izaicinājumiem. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums, kas sniedz rezultātus gan bērniem, gan sabiedrībai kopumā.
Vēl par tēmu:
Asociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākSaeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālāk