• Tweet

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par topošajā valdības deklarācijā konstatētajām pretrunām saistībā ar iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

No vienas puses, deklarācijā izvirzīts mērķis izveidot Latviju par konkurēt spējīgu izaugsmes platformu. To plānots īstenot, radot četrus galvenos priekšnoteikumus, starp kuriem ir pozitīva reemigrācija un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanās ES ietvaros.

No otras puses, ir visai bikli paredzēta tikai virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, “mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.”

Šāda pieeja nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai ES līmenī, bet pat Baltijas valstu starpā. Pirms Covid-19 pandēmijas (2019. g.) vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem ES valstīs bija 15,0%, Igaunijā – 14,4%, Lietuvā – 14,6%, bet Latvijā – tikai 11,1%. Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) šie rādītāji būtu attiecīgi 7,0%, 5,7%, 5,1% un 4,2% (Datu avots: Eurostat).

Svarīgi ir abi rādītāji, jo pirmais (% no visiem izdevumiem) vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais (% no IKP) – nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos. Ne jau velti Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau pirms desmit gadiem aicināja Latviju atvēlēt valsts veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP (WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain, 4-5 June, 2012.).

Diemžēl Latvijas politiķi visus šos gadus PVO ieteikumus ignorēja. Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Pozitīvi jāvērtē fakts, ka valdības veidošanas procesā pirmo reizi tiek pēc būtības diskutēts par adekvātu finansējumu valsts veselības aprūpei. Taču arvien vairāk māc bažas, ka tikai ar vienas partijas centieniem nodrošināt PVO ieteikumu iespējami drīzu izpildi var izrādīties par maz, lai glābtu Latvijas iedzīvotāju dzīvības.”