LU studentu padome apstrīd IZM secinājumus par augstskolas rektora vēlēšanām
Latvijas Universitātes (LU) studentu padome nepiekrīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) paustajam par augstskolas rektora vēlēšanām, pausts LU studentu padomes vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).
Šī gada 19. jūlijā Latvijas Universitāte saņēma vēstuli, kurā ir pausts Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis par šī gada rektora vēlēšanām un to norisi. Tajā Šuplinska rekomendē neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem rektora ievēlēšanas procesā.
Iepazīstoties ar vēstules saturu, Latvijas Universitātes Studentu padome apstrīd IZM secinājumus, kritizē Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņojuma nepieejamību un izveidojusi atbildes vēstuli. LU studentu padome informē, ka nepiekrīt IZM veiktajiem secinājumiem iepriekš minētajā vēstulē vairāku argumentu dēļ.
LU studentu padome nepiekrīt IZM minētajam, ka “studējošo pārstāvji [..] nav ievēlēti, bet gan deleģēti [..]”, tomēr padomes darbību un lemšanas procesu nosaka LU Senāta apstiprināta LU studentu padomes Satversme. Tādējādi tas, vai LU Satversmes sapulcē piedalījušies studentu padomes ievēlēti pārstāvji (delegāti), noskaidrojams, analizējot LU studentu padomes Satversmes punktus.
“Vēlamies akcentēt, ka LU SP 2019.gada 27.martā notika aizklātas vēlēšanas, atbilstoši LU SP Satversmes 5.5. punktam, ar vēlēšanu zīmēm par kandidātiem, kas tika virzīti Satversmes sapulcei no FSP, studējošo senatoriem un studentiem, kas paši uzņēmās iniciatīvu, aizpildot atvērtās pieteikšanās anketu. Par visiem kandidātiem atsevišķi tika balsots aizklāti, atzīmējot “Par”, “Pret” vai “Atturas”. Izmantotais termins “deleģē” modelī un LU SP kopsapulces laikā tika izmantots, jo, mūsuprāt, nav uzskatāms par pareizu teikt “ievēlē” vai “ievēlēti”, ja LU SP kā augstākā studējošo lēmējinstitūcija LU nav attiecīgi vēl balsojusi un ievēlējusi studējošo pārstāvjus LU Satversmes sapulcei. Papildus tam norādām, ka studējošo pārstāvji uz sevi attiecina terminu “studējošo delegācija”, kā rezultātā ticis izmantots vārds “deleģē”. Tieši interpretējot vārda nozīmi, varētu rasties pārpratumi vai jautājumi, tomēr LU SP ieskatā, izskatot protokolu, skaidri secināms, ka studējošo pārstāvji ir bijuši vēlēti, tādā veidā izskaužot jebkuras nepamatotas šaubas par vēlēšanu procesa neievērošanu. IZM sniegtā interpretācija, rūpīgi iepazīstoties ar protokola izrakstu, šajā jautājumā nav pareiza un atbalstāma,” pausts vēstulē.
“Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām IZM un IKVD pārstāvjus klātienē iepazīties ar LU studentu padomes 27.marta kopsapulces biļeteniem un protokoliem, lai sniegtu pilnvērtīgu ieskatu un pārliecību par studējošo pārstāvju ievēlēšanas atbilstību Augstskolu likumam, kā arī LU un LU studentu padomes Satversmei,” uzsvērts vēstulē.
LU SP norāda, ka nepiekrīt arī IZM argumentiem un norādījumiem par LU aģentūrām – “Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledža” un “Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža” un to studentu iesaisti LU augstākajā lēmējinstitūcijā un LU SP darbībā kopumā.
“Izsakām nožēlu, ka LU SP nebija iespējas šos jautājumus precizēt IZM pārstāvjiem pirms rakstiska ziņojuma izveides, kas iepriekš ir bijusi ierasta prakse komunikācijā un varētu efektīvāk risināt vairākus jautājumus. Aicinām IZM pirms šādu secinājumu izdarīšanas un viedokļu paušanas publiskajā telpā pārbaudīt visus spēkā esošos ārējos un iekšējos normatīvus, kas attiecināmi uz konkrēto situāciju, lai nerastos pārpratumi, un aicinām neiejaukties arī mūsu, studējošo pašpārvaldes, autonomijā un apzināti negraut tās reputāciju, izmantojot neprecizētus, nepārbaudītus un līdz ar to nekorektus apgalvojumu,” uzsvērts vēstulē.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
IZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālāk
