• Tweet

Valdības izveidotā augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai daudz laika tērēta skaidrojot sistēmu nezinātājiem. Tā šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis.

Darba grupa kopš aprīļa beigām ir diskutējusi un vairāku organizāciju vadītāji ir snieguši detalizētas prezentācijas par iespējamajiem nākotnes scenārijiem obligātā iepirkuma komponente (OIK) sloga mazināšanai. Kā norāda Osis – notikušas apmēram puse no paredzētajām darba grupas sēdēm un tajās liela daļa laika tērēta skaidrošanai.

“Lielākā daļa laika aizvadīta, skaidrojot esošo situāciju, lai visi grupas dalībnieki būtu vienādā kompetences līmenī. Jo objektīvi daudziem pirms tam nebija nācies ar šo jautājumu īpaši strādāt,” skaidroja Osis.

Šobrīd ir radīts 15 potenciāli iespējamo instrumentu katalogs un uzsākta rūpīga to analīze, lai rastu labāko risinājumu obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai, vienlaikus maksimāli samazinot tiesvedību risku.

“Ir A scenārijs, kur nekas nemainīts, ir tāds, kuru varēja pirms astoņiem mēnešiem secināt. Savukārt B scenārijs saka, ka visas atļaujas tiek atceltas un dots divu gadu pārejas periods. Šāds scenārijs bez detalizācijas, tikai virsrakstu līmenī scenārijs,” pastāstīja Osis, apliecinot, ka darba grupas locekļu viedokļi un aprēķini dalās – vieni atbalsta OIK maksājuma pilnīgu atcelšanu, otri – OIK maksimālu samazināšanu, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu nozares tālāku attīstību un pēc iespējas mazinātu tiesvedību riskus valstij.

Tikmēr piektdien, 22.jūnijā, gaidāms kompānijas “PricewaterhouseCoopers” gala ziņojums par Ekonomikas ministrijas rīcības un pieņemto lēmumu izvērtējumu, piešķirot tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Kā zināms, Ministru kabineta šā gada 17. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums par darba grupas izveidi elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Par darba grupas vadītāju tika iecelts Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens; par darba grupas vadītāja vietnieku – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, savukārt darba grupā tika iekļauti 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Foto: Pixabay