• Tweet

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka valdības apstiprinātais atbalsts iedzīvotājiem, izmaksājot kompensāciju arī par malkas iegādi bez pirkumu apliecinoša dokumenta, ir apšaubāms un ēnu ekonomiku stimulējošs ierosinājums situācijā, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2021. gadā bija 26,6% no IKP.

Straujā energoresursu cenu pieauguma dēļ, valdība ir ieplānojusi dažādus atbalsta mehānismus, lai mazinātu pieaugošo izmaksu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem. Cenu kāpums ir skāris ne tikai gāzes un elektrības patērētājus, bet arī tos, kas siltumu nodrošina ar koksnes granulām, koksnes briketēm un malku. Šī iemesla dēļ 8.augustā koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdē tika izteikts priekšlikums piešķirt atbalstu arī tiem iedzīvotājiem, kuri malku iegādājušies jau iepriekš, bet par to nav saglabājies pirkumu apliecinošs dokuments. 9. augusta valdības sēdē priekšlikums tika apstiprināts, nosakot, ka vienreizējs atbalsts 60 eur apmērā tiks attiecināts arī malkas iegādei no 2022.gada 1.maija, ja tai nav maksājumu apliecinošs dokuments.

LTRK atbalsta risinājumus energoresursu cenu pieauguma kompensācijai iedzīvotājiem, bet norāda, ka tie nedrīkst būt ēnu ekonomiku un nereģistrētas biznesa aktivitātes stimulējoši. Latvijā vēl aizvien ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs – Rīgas Ekonomikas augstskolas ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā” uzrādīja, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 26,6% no IKP. Pie izteiktajām aplēsēm var secināt, ka Latvijā kopumā ir aptuveni 250 000 apkures objektu, kur kā kurināmo izmanto malku. Tā kā valdība vienojusies par 60 eur atbalstu katrai šādai mājsaimniecībai, tad kopējās izmaksas lēšamas ap 15 milj. eur, no kuriem daļa var nonākt nodokļu nemaksātāju atbalstam.

LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris komentē: “Ir jārod saprātīgi risinājumi resursu sadārdzinājumam, taču valsts budžeta līdzekļus ir jāizmanto efektīvi un lietderīgi, esot drošiem, ka nenotiks valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana. Šobrīd pieejamā informācija neliecina, ka šāda atbalsta administrēšana būtu pārdomāta un bez riskiem sekmēt ēnu ekonomikas aktivitātes no valsts budžeta līdzekļiem.”