• Tweet

Eiropas struktūrfondu līdzekļi degradē uzņēmējus, jo tā ir mākslīgā nauda, kas ir iedota no malas, tā šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

“Tiem, kas ir atraduši un izlauzušies eksporta tirgos, tiem veicas plus mīnus normāli, bet visgrūtāk iet tam biznesam, kam nav bijusi iespēja tikt ārpus Latvijas robežām,” šī brīža situāciju skaidroja Rostovskis.

Viņš norādīja, ka šobrīd visa Eiropas ekonomika stagnē. “Eiropā pakāpeniski samazinās vidējā šķira, kamēr citos reģionos aug, līdz ar to tās ir milzīgas nākotnes problēmas,” pauda LTRK prezidents.

Viņš skaidroja, ka kamēr Dienvidāzija, Amerika un arī Dienvidamerika attīstās straujāk, tiek zaudēta konkurētspēja. Viņš pauda, ka ” nākotne neliekas rožaina, tāpēc ir pēdējais laiks saņemties arī Eiropas kontekstā”.

Viņš uzsvēra, ka šajā reģionā Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm, tāpēc mūsu valstij būtu jāattīstās daudz straujāk.

Vienlaikus Rostovskis minēja, ka Eiropas struktūrfondu līdzekļi degradē uzņēmējus. “Cilvēki, kuri ir rēķinājusi izaugsmi nākamajā gadā ir pieņēmuši, ka tur būs pietiekami liela šī Eiropas naudas komponente, kas tautas valodā runājot ir diezgan liela narkotika, jo tā ir mākslīgā nauda, kas ir iedota no malas. Tas ir diezgan degradējoši, ja sabiedrība un īpaši uzņēmēji pierod, ka var strādāt ar svešu naudu un ir labi, kad šī svešā nauda ir,” sacīja Rostovskis.

Jau vēstīts, ka finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola uzsvērusi, ka Latvijas attīstības projekti ir atkarīgi no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tāpēc jau tagad sākts darbs pie Eiropas Komisijas pārliecināšanas, lai arī pēc 2020.gada beigām būtu pieejami ES fondi.

Saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Komisijas (EK) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda datiem Latvija Eiropas Savienībā (ES) starp visām 28 dalībvalstīm ieņem 6. vietu pēc Latvijai veiktajiem kopējiem maksājumiem. Savukārt pēc EK iesniegto maksājumu pieprasījumu apjoma Latvija ieņem 4. vietu ES.

Latvija līdz 2016. gada 5. augustam ir saņēmusi 6,5% no 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) finansējuma, līdz ar to atgriežoties sekmīgāko valstu vidū ES fondu finansējuma ieviešanā. Tāpat Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas saņēmusi ne tikai avansa, bet arī starpposma maksājumus, kas ES fondu projektiem tiek lūgti vien pēc darbu daļas veikšanas. Līdz š.g. 1. septembrim Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 115 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu vairāk nekā 902 miljonu eiro apmērā. Kopumā Latvijā šajā plānošanas periodā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 905 miljonu eiro apmērā.

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/