• Tweet

Pašreizējos izaicinājumus, kas vienlaicīgi ir skāruši mūsu valsti, iespējams pārvarēt tikai visiem kopā – pašvaldībām sadarbojoties savā starpā un sadarbojoties ar valsti, nevis katram atsevišķi. Par to Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēdē vienisprātis bija pašvaldību vadītāji un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Atklājot Domes sēdi, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis klātesošajiem uzsvēra, ka iedzīvotāju labklājības veicināšanai būtiska ir kopīga izpratne un kopīgi centieni risināt konkrētā brīža aktuālos jautājumus un problēmas – vai tā ir energoresursu krīze, veselības un sociālās sistēmas izaicinājumi vai izaicinājumi vides jomā. Tomēr, lai to veiksmīgi varētu īstenot, pašvaldībām ir nepieciešams stabils un paredzams budžets. “Šogad inflācija tiek prognozēta 6-7% apmērā, bet vidējais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums pašvaldībām – 3,1%. Jau tagad ir skaidri redzams, ka inflācija apsteidz plānoto izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu, un tas nozīmē, ka reāla budžeta pieauguma nebūs – mēs maksāsim vairāk. Runāt par kaut kādām attīstības iecerēm no pašvaldību pašu līdzekļiem – tas ir visnotaļ neiespējami,” norādīja G. Kaminskis.

Ņemot vērā straujo energoresursu cenu pieaugumu, pašvaldības ir īpaši satraukušās par to iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu, kuri nespēs apmaksāt rēķinus, un tie vairs nav tikai maznodrošinātie iedzīvotāji, bet arī tādi, kuriem līdz šim ar to nav bijis problēmu. Šajā situācijā ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai rēķini netiek izrakstīti vēl pirms Saeima nav apstiprinājusi valsts paredzētos atbalsta mehānismus iedzīvotājiem un komersantiem, uzsvēta LPS priekšsēdis, vienlaikus aicinot domāt arī par tālākajām darbībām, lai normalizētu situāciju arī nākamajās apkures sezonās.

Ministru prezidents ar pašvaldību vadītājiem pārrunāja gan līdzšinējo sadarbību trīs gadu garumā, gan aktuālos jautājumus, kas skar pašvaldību budžetu, energoresursu cenu krīzi, valsts ārējo drošību un Covid-19 pandēmiju. “Neskatoties uz ārējiem izaicinājumiem, valdība ir īstenojusi iecerēto programmu, lai stiprinātu mūsu valsti un celtu iedzīvotāju labklājību. Sadarbībā ar pašvaldībām augsti novērtēju mūsu spēju atrast kopsaucējus un vienoties par risinājumiem iedzīvotāju un ekonomikas attīstības labā. Paldies par līdzšinējo sadarbību – turpināsim strādāt, rūpējoties par mūsu valsts izaugsmi,” Domes sēdē pauda Ministru prezidents.

Lai risinātu gan akūtas problēmas, gan domātu par attīstības iecerēm un īstenotu tās, pašvaldībām ir nepieciešams stabils un paredzams budžets. Esot vienisprātis, ka pašreizējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma vairs nav efektīva, Ministru prezidents ar LPS vadību vienojās jau tuvākajā laikā organizēt tikšanos, lai kopā ar Finanšu ministriju sāktu darbu pie jaunas sistēmas izveides. Jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma spēkā stātos gan ne ātrāk par 2024.gadu. Tāpat pašvaldību vadītāji saņēma apliecinājumu, ka darbs pie nākamā gada un vidēja termiņa valsts budžeta sāksies jau pavasarī, kas ir svarīgi arī pašvaldībām, jo īpaši jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņu no pašreizējiem 75% uz 80%.

LPS domes sēdē trešdien vienbalsīgi apstiprināta LPS 2022.gada ieņēmumu un izdevumu tāme. Neskatoties uz biedru skaita samazināšanos, ieņēmumi šogad plānoti 1,7 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumu lielāko daļu jeb 81,67% veido biedru maksas. LPS budžets tiek izmantots administrācijas atalgojumam, Briseles pārstāvniecības uzturēšanai, kā arī ēkas apsaimniekošanai, kas ir valsts arhitektūras piemineklis.

Vienbalsīgi apstiprinātas izmaiņas Latvijas pašvaldību delegāciju sastāvā Eiropas Reģionu komitejā un Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā.

Tāpat Dome apstiprināja izmaiņas Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas nolikumā.

Foto: Valsts kanceleja