• Tweet

Joprojām nav saprotams administratīvi teritoriālās reformas ekonomiskais ieguvums , intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis, piebilstot, ka, viņaprāt, patiesībā reformas galvenais mērķis ir sagatavoties cīņai par varu pašvaldību vēlēšanās.

Pēc viņa sacītā, joprojām nav skaidrs, kam vajadzīga administratīvā reforma. “Neoficiāli tā vajadzīga, lai varētu pēc partiju sarakstiem sarīkot pašvaldību vēlēšanas – ja man prasītu kā ekspertam, nevis LPS pārstāvim, es teiktu, ka šis ir galvenais reformas iemesls,” norādīja Pūķis.

“Sagatavoties cīņai par varu pašvaldību vēlēšanās, un pēc tam tā var kalpot kā tramplīns arī nākamajās Saeimas vēlēšanās. Ir ievēlēti trīs jauni politiskie spēki, un reforma kādam var palīdzēt iegūt pārsvaru. Protams, šis arguments sarunās atklāti neparādīsies! Bet ar kampaņu tiek sagatavota sabiedriskā doma, sakot, ka pašvaldības bremzē progresu vismaz divās jomās: skolotāju atalgojuma palielināšanu un administratīvo izdevumu samazināšanu. Pašvaldībām pārmet, ka tās traucē apvienot vidusskolas,” skaidroja LSP pārstāvis.

“Otrs stāsts ir par administratīvajiem izdevumiem. Mazajās pašvaldībās no kopējiem budžeta izdevumiem apmēram 20% veido administratīvie izdevumi, un, tos samazinot uz pusi, ietaupīs tikai ap 1,2%, kas jāsamēro ar milzīgo depupulāciju, kas sekos šai reformai. Teritoriju iztīrīšana, nebūvējot ceļus un nenodrošinot sakarus un sabiedrisko transportu ar jaunajiem centriem, nozīmēs to, ka daļā Latvijas krāmēs čemodānus,” norādīja Pūķis.

Pēc viņa sacītā, pašreizējā tautsaimniecības struktūra, kas izveidojusies pēdējos 30 gados, nenodrošina perspektīvu apdzīvotību Latvijā. “Ja mēs atrasos kaut kur Eiropas centrā, varbūt nebūtu tik traki, ka paliek tukši lauki, bet ne esot ES ārējai robežai ar Krieviju. Pašlaik nav saprotams reformas ekonomiskais ieguvums, vienīgais mērķis ir apvienot. Tikai pēc neatlaidīgiem LPS jautājumiem par reformas jēgu likumprojektā ierakstīja veco mērķi: uzlabot pakalpojumu kvalitāti,” uzskata Pūķis.

Pēc vina sacītā, īpaši traģiski administratīvā reforma izvērsīsies 41 pilsētai, kuras nebūs novadu centri (pašlaik ir 76 pilsētas, bet, realizējot reformu, par novadu centriem kļūs 35 pilsētas). “Piemēram, Mazsalaca – kāpēc tā būtu jāiznīcina? […] Rēķinot proporcionāli iedzīvotāju skaitam, skaidrs, ka no Valmieras būs vairāk deputātu, un Valmiera jau tagad saka, ka apkārtējās apdzīvotās vietas noēd tās naudu, kuru tā labāk ieguldītu Valmierā. Valmieriešiem būs iespējas ievēlēt vairāk deputātu, veidot vairākumu, un loģiski, ka šie deputāti arī mēģinās iztapt valmieriešiem, bet Mazsalacā, kur iedzīvotāju ir maz, būs varbūt viens vai nebūs neviena deputāta, kas viņus pārstāv, un, kad dalīs jaunā novada budžetu, tas iegulsies pamatā Valmierā. Papildu nauda neradīsies, to var tikai pārdalīt – no apkārtējiem izņemt ārā un ielikt centrā,” norādīja LPS pārstāvis.

Viņaprāt, daudz lielāka šobrīd būtu no otrā līmeņa pašvaldībām. “Diskusija par otrā līmeņa pašvaldībām ir atjaunojusies ar jaunu sparu. Vienmēr ir bijis skaidrs, ka no veselā saprāta viedokļa reģioni būtu labi, jo īstā reģionālā pašvaldībā ir tieši vēlēti cilvēki, kuriem vienīgais, ko vēlētājiem parādīt, ir tas, ko viņi reģionā ir panākuši, atšķirībā no centrālās valdības, kura var runāt par valsti vispārīgi. Reģionālam mērogam ir raksturīga virkne funkciju, kuras mēģina iegrūst pašvaldībām, piemēram, sabiedriskais transports vai lielāka mēroga pansionāti, bērnu nami, kur kontingents ir no vairākām teritorijām,” uzskata Pūķis.

“Bet Pūces spiediens un viņa varoņa loma, ka viņš viens cīnās ar visiem ļaunajiem, kurus samals miltos, ir radījis to sajūtu, ka visi grib runāt par reģioniem. Raugoties analītiski, ir skaidrs, ka reģioni ir vajadzīgi. Galvenais iemesls ir tas, ka reģionālā attīstība no Rīgas nenotiek – ir pagājuši 29 gadi, un nevaram vairs uzvelt vainu ne Padomju Savienībai, ne kam citam. Tas nozīmē, ka kaut kas šajā valstī nav pareizi, ka politiskā un administratīvā sistēma neveicina reģionu attīstības līdzsvarošanu. Par reģioniem pašlaik ir ar mieru runāt visi, tostarp septiņas no deviņām lielajām pilsētām […] Neliela alternatīva reģionu veidošanai varētu būt tā, ka VARAM nenosaka administratīvos centrus, bet, kā piedāvā LPS, katra pašvaldība nosaka, vai tai ir viens vai vairāki centri. Tā varētu stimulēt policentrisku attīstību, būvniecību un citas darbības vairākos centros,” pauž eksperts.

Runājot par Pūces vēršanos pret pašvaldību aptauju veikšanu, Puķis norāda, ka “ministrs visus maldina – tieši otrādi – referendumi ir likumīgi!” “Ikšķiles aptaujas nelikumību Pūce pamato ar to, ka Ikšķiles reforma ir līdzīga referendumam, ko nevar rīkot. Nav taisnība: to var rīkot! Pirmkārt, ir Saeimas lēmums, kurā ir norādīts uz Eiropas hartas 5. pantu, kurā nav runa par konsultācijām ar pašvaldībām, kā latviešu tekstā nepareizi tulkots, bet, kā reiz precīzu tulkojumu izmantojusi Satversmes tiesa, ir runa par konsultācijām ar vietējo kopienu, ja iespējams, referenduma veidā. Konsultācijas, ja iespējams, referenduma veidā izriet no Latvijai saistoša starptautiskā līguma, kurā gan nav norādīts, vai tam ir konsultatīvs vai saistošs raksturs. Otrs punkts ir vēl sliktāks Pūcem. Šī Saeima pārņemtajā pašvaldību referendumu likumā ir konceptuāli uz 2. lasījumu nobalsojusi, ka referendums būs saistošs,” pauž LPS pārstāvis.

“Latvijai svarīgākas ir pavisam citas programmas, piemēram, kas būs ar austrumu pierobežu, jāsāk beidzot būvēt ātrgaitas ceļi, arī šī izglītības reforma neko labu nesola! Neredzam nevienu no ekonomiskiem un reģionālās attīstības pasākumiem šajā reformā, arī finansējuma reformai nav. Sanāk, ka reformas mērķis ir salauzt pretestību,” uzskata Pūķis.

Foto: Valsts kanceleja