LPS aicina Saeimu rast risinājumu pašvaldību budžeta kritiskā samazinājuma kompensēšanai

Šogad, parakstot vienošanās un domstarpību protokolu, starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) būtiskākā nevienošanās ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšanu 5% apmērā, kas kopumā samazina pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumus par 90,9 milj. eiro. Tāpēc LPS atklātā vēstulē aicina Saeimu skatot valsts budžetu rast risinājumu būtiskā līdzekļu samazinājuma kompensēšanai pašvaldībām.
LPS aicina Saeimu valsts budžetā paredzēt papildu mērķdotāciju 9,2 milj. eiro apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%. Tās kopumā ir 77 pašvaldības visā Latvijā, kura saņems vissāpīgāko sitienu turpmākajai attīstībai un tas nav pieļaujams. Nedrīkst vēl vairāk apzināti vājināt pilsētas un novadus, kur dzīvo cilvēki un paļaujas, ka saņems kvalitatīvus pakalpojumus, nepieciešamo atbalstu dažādās dzīves situācijās, varēs sekmīgi strādāt un skolot savus bērnus draudzīgā, labklājīgā vidē.
Izprotot situāciju un nepieciešamību būt solidāriem, LPS Domes sēdē jau aicināja valdību rast valsts budžetā vien 9,2 milj. eiro, kas salīdzinoši ir nepilni 10% no kopējā līdzekļu samazinājuma, lai nepadarītu situāciju tik kritisku un atbalstītu tās pašvaldības, kurām ieņēmumu samazinājums būs vislielākais.
LPS vēstulē Saeimai arī uzsver, ka vienlaikus pēc valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem paralēli minētajam samazinājumam pašvaldībām nākamgad nepieciešams savā pamatbudžetā rast papildu līdzekļus aptuveni 50 milj eiro apmērā, lai celtu garantētā minimālā ienākuma līmeni, paaugstinātu minimālo algu, palielinātu pirmskolas pedagogu atalgojumu, kā arī segtu citus izdevumus, kas saistīti ar asistentu pakalpojuma nodrošināšanu nākamajā pusgadā, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu u.c.
Situācija patiesi ir ļoti nopietna un daudzām pašvaldībām pārsniedz kritisko izdzīvošanas robežu, ko rezultātā visskaudrāk izjutīs tieši iedzīvotāji. Turklāt notiks attālināšanās no pašpietiekamām pašvaldībām un vēl vairāk palielināsies reģionālās atšķirības, kas skars iedzīvotājus visā valstī. Būtiski šāds lēmums ietekmēs tieši Latgali, kur samazinājums plānots vislielākais. Tāpat arī citi reģioni būs līdzīgā situācijā.
Valdība šī gada 13. oktobrī atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam”, līdz ar to arī paredzot pašvaldību budžetu IIN ieņēmumu daļas samazināšanu no 80% līdz 75%.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālāk