LPS aicina Saeimu rast risinājumu pašvaldību budžeta kritiskā samazinājuma kompensēšanai
Šogad, parakstot vienošanās un domstarpību protokolu, starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) būtiskākā nevienošanās ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšanu 5% apmērā, kas kopumā samazina pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumus par 90,9 milj. eiro. Tāpēc LPS atklātā vēstulē aicina Saeimu skatot valsts budžetu rast risinājumu būtiskā līdzekļu samazinājuma kompensēšanai pašvaldībām.
LPS aicina Saeimu valsts budžetā paredzēt papildu mērķdotāciju 9,2 milj. eiro apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%. Tās kopumā ir 77 pašvaldības visā Latvijā, kura saņems vissāpīgāko sitienu turpmākajai attīstībai un tas nav pieļaujams. Nedrīkst vēl vairāk apzināti vājināt pilsētas un novadus, kur dzīvo cilvēki un paļaujas, ka saņems kvalitatīvus pakalpojumus, nepieciešamo atbalstu dažādās dzīves situācijās, varēs sekmīgi strādāt un skolot savus bērnus draudzīgā, labklājīgā vidē.
Izprotot situāciju un nepieciešamību būt solidāriem, LPS Domes sēdē jau aicināja valdību rast valsts budžetā vien 9,2 milj. eiro, kas salīdzinoši ir nepilni 10% no kopējā līdzekļu samazinājuma, lai nepadarītu situāciju tik kritisku un atbalstītu tās pašvaldības, kurām ieņēmumu samazinājums būs vislielākais.
LPS vēstulē Saeimai arī uzsver, ka vienlaikus pēc valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem paralēli minētajam samazinājumam pašvaldībām nākamgad nepieciešams savā pamatbudžetā rast papildu līdzekļus aptuveni 50 milj eiro apmērā, lai celtu garantētā minimālā ienākuma līmeni, paaugstinātu minimālo algu, palielinātu pirmskolas pedagogu atalgojumu, kā arī segtu citus izdevumus, kas saistīti ar asistentu pakalpojuma nodrošināšanu nākamajā pusgadā, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu u.c.
Situācija patiesi ir ļoti nopietna un daudzām pašvaldībām pārsniedz kritisko izdzīvošanas robežu, ko rezultātā visskaudrāk izjutīs tieši iedzīvotāji. Turklāt notiks attālināšanās no pašpietiekamām pašvaldībām un vēl vairāk palielināsies reģionālās atšķirības, kas skars iedzīvotājus visā valstī. Būtiski šāds lēmums ietekmēs tieši Latgali, kur samazinājums plānots vislielākais. Tāpat arī citi reģioni būs līdzīgā situācijā.
Valdība šī gada 13. oktobrī atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam”, līdz ar to arī paredzot pašvaldību budžetu IIN ieņēmumu daļas samazināšanu no 80% līdz 75%.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk