LPS aicina Saeimu rast risinājumu pašvaldību budžeta kritiskā samazinājuma kompensēšanai

Šogad, parakstot vienošanās un domstarpību protokolu, starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) būtiskākā nevienošanās ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšanu 5% apmērā, kas kopumā samazina pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumus par 90,9 milj. eiro. Tāpēc LPS atklātā vēstulē aicina Saeimu skatot valsts budžetu rast risinājumu būtiskā līdzekļu samazinājuma kompensēšanai pašvaldībām.
LPS aicina Saeimu valsts budžetā paredzēt papildu mērķdotāciju 9,2 milj. eiro apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%. Tās kopumā ir 77 pašvaldības visā Latvijā, kura saņems vissāpīgāko sitienu turpmākajai attīstībai un tas nav pieļaujams. Nedrīkst vēl vairāk apzināti vājināt pilsētas un novadus, kur dzīvo cilvēki un paļaujas, ka saņems kvalitatīvus pakalpojumus, nepieciešamo atbalstu dažādās dzīves situācijās, varēs sekmīgi strādāt un skolot savus bērnus draudzīgā, labklājīgā vidē.
Izprotot situāciju un nepieciešamību būt solidāriem, LPS Domes sēdē jau aicināja valdību rast valsts budžetā vien 9,2 milj. eiro, kas salīdzinoši ir nepilni 10% no kopējā līdzekļu samazinājuma, lai nepadarītu situāciju tik kritisku un atbalstītu tās pašvaldības, kurām ieņēmumu samazinājums būs vislielākais.
LPS vēstulē Saeimai arī uzsver, ka vienlaikus pēc valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem paralēli minētajam samazinājumam pašvaldībām nākamgad nepieciešams savā pamatbudžetā rast papildu līdzekļus aptuveni 50 milj eiro apmērā, lai celtu garantētā minimālā ienākuma līmeni, paaugstinātu minimālo algu, palielinātu pirmskolas pedagogu atalgojumu, kā arī segtu citus izdevumus, kas saistīti ar asistentu pakalpojuma nodrošināšanu nākamajā pusgadā, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu u.c.
Situācija patiesi ir ļoti nopietna un daudzām pašvaldībām pārsniedz kritisko izdzīvošanas robežu, ko rezultātā visskaudrāk izjutīs tieši iedzīvotāji. Turklāt notiks attālināšanās no pašpietiekamām pašvaldībām un vēl vairāk palielināsies reģionālās atšķirības, kas skars iedzīvotājus visā valstī. Būtiski šāds lēmums ietekmēs tieši Latgali, kur samazinājums plānots vislielākais. Tāpat arī citi reģioni būs līdzīgā situācijā.
Valdība šī gada 13. oktobrī atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam”, līdz ar to arī paredzot pašvaldību budžetu IIN ieņēmumu daļas samazināšanu no 80% līdz 75%.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk