LPS aicina Saeimu rast risinājumu pašvaldību budžeta kritiskā samazinājuma kompensēšanai

Šogad, parakstot vienošanās un domstarpību protokolu, starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) būtiskākā nevienošanās ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšanu 5% apmērā, kas kopumā samazina pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumus par 90,9 milj. eiro. Tāpēc LPS atklātā vēstulē aicina Saeimu skatot valsts budžetu rast risinājumu būtiskā līdzekļu samazinājuma kompensēšanai pašvaldībām.
LPS aicina Saeimu valsts budžetā paredzēt papildu mērķdotāciju 9,2 milj. eiro apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%. Tās kopumā ir 77 pašvaldības visā Latvijā, kura saņems vissāpīgāko sitienu turpmākajai attīstībai un tas nav pieļaujams. Nedrīkst vēl vairāk apzināti vājināt pilsētas un novadus, kur dzīvo cilvēki un paļaujas, ka saņems kvalitatīvus pakalpojumus, nepieciešamo atbalstu dažādās dzīves situācijās, varēs sekmīgi strādāt un skolot savus bērnus draudzīgā, labklājīgā vidē.
Izprotot situāciju un nepieciešamību būt solidāriem, LPS Domes sēdē jau aicināja valdību rast valsts budžetā vien 9,2 milj. eiro, kas salīdzinoši ir nepilni 10% no kopējā līdzekļu samazinājuma, lai nepadarītu situāciju tik kritisku un atbalstītu tās pašvaldības, kurām ieņēmumu samazinājums būs vislielākais.
LPS vēstulē Saeimai arī uzsver, ka vienlaikus pēc valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem paralēli minētajam samazinājumam pašvaldībām nākamgad nepieciešams savā pamatbudžetā rast papildu līdzekļus aptuveni 50 milj eiro apmērā, lai celtu garantētā minimālā ienākuma līmeni, paaugstinātu minimālo algu, palielinātu pirmskolas pedagogu atalgojumu, kā arī segtu citus izdevumus, kas saistīti ar asistentu pakalpojuma nodrošināšanu nākamajā pusgadā, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu u.c.
Situācija patiesi ir ļoti nopietna un daudzām pašvaldībām pārsniedz kritisko izdzīvošanas robežu, ko rezultātā visskaudrāk izjutīs tieši iedzīvotāji. Turklāt notiks attālināšanās no pašpietiekamām pašvaldībām un vēl vairāk palielināsies reģionālās atšķirības, kas skars iedzīvotājus visā valstī. Būtiski šāds lēmums ietekmēs tieši Latgali, kur samazinājums plānots vislielākais. Tāpat arī citi reģioni būs līdzīgā situācijā.
Valdība šī gada 13. oktobrī atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam”, līdz ar to arī paredzot pašvaldību budžetu IIN ieņēmumu daļas samazināšanu no 80% līdz 75%.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk