• Tweet

Dažādu institūciju apkopotie dati par vardarbību atspoguļo mazāko daļu par vardarbības gadījumu izplatību ģimenē, jo norāda tikai uz tiem notikumiem, kas nonāk atbildīgo iestāžu redzeslokā. Tas uzsvērts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2014.gadā.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem, 2014.gadā vismaz 5 sievietes nogalināja viņu dzīvesbiedri, vismaz 58 sievietes nonākušas slimnīcās ar traumām, ko nodarīja dzīvesbiedrs. Ierosināti kriminālprocesi par 48 sievietēm dzīvesbiedru nodarītajiem dažāda smagumam miesas bojājumiem (smags, vidējs, viegls). Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem brauca vairāk nekā 7000 reizes.

Gandrīz ceturtā daļa no visiem pašnāvību mēģinājumiem, kuru gadījumā sniegta medicīniskā palīdzība stacionārā, notika pēc pilngadīgu personu konflikta ar ģimenes locekļiem vai pārciestās vardarbības dēļ. 2014.gadā 123 sievietes mēģināja izdarīt pašnāvību pēc pārciestas vardarbības vai konflikta ar ģimenes locekli, partneri vai draugu.

Vienlaikus cietušie aktīvi izmantojuši iespēju lūgt policijai pieņemt lēmumu par nošķiršanu un tiesai pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. No 2014.gada 31.marta līdz 2015.gada 31.decembrim reģistrēts 891 tiesas nolēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un 163 Valsts policijas lēmumi par nošķiršanu.

2015.gadā Valsts policijas pieņemtajos lēmumos aizsargājamo personu vidū ir 35 sievas, 28 partneres, 7 mātes, viens tēvs,viena māsa. Personu, kas rada draudus, vidū bija 36 vīri, 28 partneri, 7 dēli, viens brālis. Vidējais personas, kas rada draudus, vecums ir 42 gadi.Visbiežākais tiesas piemērotais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa veids ir aizliegums tuvoties cietušā mājoklim, tikties un sazināties ar cietušo.

2015.gadā ieviestais sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām sniegts 30 Latvijas pašvaldībās. Kopumā pakalpojumu saņēma 114 personas (5 vīrieši, 109 sievietes). Kaut gan rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt jebkura no vardarbības cietusī persona, praksē lielākoties to izmantoja no vardarbības ģimenē cietušie. Vardarbības veicēji bija 67% laulātie/ partneri, 18% – citi radinieki vai mājsaimniecībā dzīvojošas personas, 10% – bijušie vīri vai bērnu tēvi, 5% – svešas personas.

LM uzsver, ka biežākais vardarbības veids pret bērniem, ir vardarbības gadījumi pret bērniem ģimenē. Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa dati liecina, ka zvanu skaits par vardarbību ģimenē ir palielinājies – tie ir ap 600 zvani gadā. Turklāt pieaug zvanu skaits par emocionālo vardarbību un pamešanu novārtā, kas iet kopā ar tādām bērnu pieaugošām psihosociālām problēmām, kā saskarsmes grūtības un zems pašvērtējums.

Tāpat konsekventi pieaug to gadījumu īpatsvars, kad bāriņtiesas vecākiem aizgādības tiesības pārtrauc konstatētās vardarbības dēļ. 2014.gadā 176 personām pārtrauca aizgādības tiesības konstatētās vardarbības dēļ (12,5% no visiem aizgādības pārtraukšanas gadījumiem).

2014.gadā krimināllietas ierosinātas par 325 no vardarbības cietušām nepilngadīgām personām, kur 150 cieta no tuviniekiem (t.sk. 123 bērni cieta no vecākiem vai audžuvecākiem), noslepkavoti 12 bērni, tai skaitā sešus noslepkavoja tuvinieki.

2014.gadā rehabilitācija sniegta 2800 no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem. No tiem 2302 gadījumi notika ģimenēs (82%). Visbiežāk vardarbīgi izturas vecāki (1896 gadījumi, jeb 67% no visiem vardarbības gadījumiem) vai citas mājsaimniecībā dzīvojošas personas (303 gadījumi jeb 13%). Liels ir to vardarbības gadījumu skaits, kad bērns cieš no citiem bērniem. 2014.gadā tādi bija 240 gadījumi (8.5%). Vismazāk bērnus apdraud sveši cilvēki. 2014.gadā tādi bija 139 gadījumi jeb aptuveni 5%.

Statistikas dati palīdz apzināt problēmas apmērus, to uzraudzīt un meklēt tai risinājumus. Vienlaikus informatīvajā ziņojumā ietvertie dažādu institūciju apkopotie dati parāda tikai “aisberga” mazāko daļu. Tos gadījumus, pēc kuriem cietušie nav vērsušies nevienā iestādē, palīdz atklāt socioloģiskie pētījumi un iedzīvotāju apsekojumi. Piemēram, 2014.gadā veiktais Eiropas Pamattiesību aģentūras veiktais pētījums “Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums” parādīja, ka Latvijā fizisku un/vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā piedzīvoja 32% sieviešu.

LM uzsver, lai iegūtu kvalitatīvus datus, nepieciešams regulārs un rūpīgs visu iesaistīto institūciju kopīgs darbs, jo tikai kopīgiem spēkiem var labāk apzināt problēmu un meklēt risinājumus tās novēršanai.

Iepriekšminēto informatīvo ziņojumu otrdien, 22.martā, izskatīs Ministru kabineta sēdē. LM šādu ziņojumu gatavo katru gadu, apkopojot jaunākos starptautiskos pētījumus un statistikas datus par situāciju Latvijā par bieži vien savstarpēji saistītām parādībām: vardarbību ģimenē, vardarbību pret sievietēm, vardarbību pret bērniem.

Foto: Jake Barnes / https://www.flickr.com/photos/ibrotha/ / https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/