LIZDA uzsāk parakstu vākšanu par bērnudārzu pedagogu atalgojuma samaksu no valsts budžeta
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” ir uzsākusi parakstu vākšanu, lai panāktu pirmsskolas izglītības pedagogu mēnešalgu samaksu nevis no pašvaldību makiem, kā tas ir pašreiz, bet no valsts budžeta, lai pirmsskolas pedagogu algas būtu vienā līmenī ar vispārizglītojošo iestāžu pedagogu algām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau vairāku gadu garumā norāda valsts un pašvaldību institūcijām, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi saskaras ar nevienlīdzību darba slodzes veidošanās principos un darba samaksas apmērā. Pretēji cerētajam, ar 2016.gada 1.septembri situācija pasliktinājās, jo ar Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem “Par pedagogu darba samaksu” – tika palielināta pirmsskolas pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei no 30 stundām nedēļā uz 40 stundām, kā arī bez konsultācijām ar arodbiedrību zemākā mēneša darba algas likme tika noteikta 620 eiro (atsevišķos gadījumos pat 560 euro). Turklāt vispārizglītojošo izglītības iestāžu pedagogu zemākā mēneša darba algas likme tika noteikta – 680 eiro.
Izglītības likuma 60.panta trešā daļas norma nosaka, ka “pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs, tajā skaitā bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Pārējo pedagogu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas pašvaldības izglītības iestādēs, darba samaksa, ja citos likumos nav noteikts citādi, tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta”. Tā kā pašvaldību budžetu iespējas palielināt finansējuma apmēru pirmsskolas pedagogiem ir visai atšķirīgas, tad Latvijas pilsētās un novados veidojas nevienlīdzība pedagogu darba samaksā, kas rada risku profesionālajai izdegšanai, lielai kadru mainībai un līdz ar to veicina nevienlīdzīga pakalpojuma nodrošināšanu bērniem. Lai novērstu nevienlīdzību, nepieciešams veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta. Turklāt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika projekts paredz pakāpeniski palielināt zemāko mēneša darba algas likmi (2018. gadā – 710 eiro, 2019. gadā – 750 eiro, 2020. gadā -790 eiro, 2021. gadā – 830 eiro un 2022. gadā – 900 eiro).
Ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijas pašvaldību nespēja nodrošināt atalgojuma pieaugumu pirmsskolas pedagogiem no 2016. gada 1. septembra, pastāv risks, ka tās nevarēs to nodrošināt arī nākotnē. Tādejādi vēl vairāk padziļināsies nevienlīdzība, ar ko saskaras pirmsskolas pedagogi, dažādos Latvijas novados un pilsētās par to pašu darbu saņemot ļoti atšķirīgu darba samaksu.
Jau LIZDA 2015. gada VI Kongress, pieņemot rezolūciju “Par pirmsskolas izglītības problēmām” izvirzīja prasību Saeimai, Ministru kabinetam un Izglītības un zinātnes ministrijai – “atjaunot visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta”. Māra Kučinska Valdības rīcības plāna 114.1. punkts paredz vienoties par ilgtermiņa risinājumu pirmsskolas pedagogu finansēšanā, kas nenoliedzami būtu uz attīstību vērsts solis, lai garantētu vienlīdzību un konkurētspējīgu atalgojumu, jo izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības visiem pedagogiem ir līdzvērtīgas.
LIZDA Padome 2017. gada 15. martā nolēma iesniegt iniciatīvu portālā ManaBalss.lv – nodrošināt visu pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu no valsts budžeta, lai novērstu diskrimināciju. Lai to panāktu, nepieciešams savākt ne mazāk kā 10 000 parakstu no Latvijas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.³ punktu tas var tikt izskatīts kā kolektīvais iesniegums Saeimai ar konkrētu prasījumu izskatīt to kā kolektīvu iniciatīvu. Parakstīties var tikai izmantojot internetbanku, lai nodrošinātu parakstu patiesumu un to, ka persona par konkrēto iniciatīvu parakstās vienu reizi.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālāk