• Tweet

Neskatoties uz to, ka Saeima ir akceptējusi tā saucamos skolotāju “lojalitātes grozījumus”, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācija (LIZDA) norāda, ka “lojalitāte” šajā gadījumā nav līdz galam skaidra.

Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” asociācijas vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka, piemēram, nav skaidrs, vai izteiciens “neizdevusies valsts” ir nelojalitātes valstij apliecinājums, skaidrojot, ka ir statistikas rādītāji, kuros Latvija ir pēdējā Eiropā, un tad kāds skolotājs varot to traktēt, ka Latvija ir neizdevusies valsts.

Vanaga uzskata, ka Izglītības likuma “lojalitātes grozījumos” šī lojalitāte nav definēta, līdz ar to skolotāju vērtētāji varēšot brīvi to interpretēt.

Vanaga gan uzsvēra, ka skolās nedrīkst mācīt, piemēram, vēsturi no Krievijā izdotām mācību grāmatām, kur arī Latvijas vēsture ir paskaidrota atbilstoši Krievijas skatījumam. “Šādas situācijas viennozīmīgi nedrīkst pieļaut,” viņa pauda.

Jau vēstīts, ka Saeima trešdien, 23.novembrī, pēc vairāk nekā stundu garām debatēm tomēr galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz sabiedrībā daudz apspriestos “lojalitātes grozījumus”, kas ļauj atlaist nelojālus skolotājus.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība  un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) uzskata, ka izglītības iestādē jāstrādā Latvijai lojāliem pedagogiem un aicināja Valsts prezidentu neizsludināt 2016.gada 23.novembrī Saeimas pieņemtos Grozījumus Izglītības likumā un atgriezt tos otrreizējai izskatīšanai.

Foto:condesign/https://pixabay.com/en/users/condesign-509903//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/