• Tweet

Latviešu valodas lietojums, protams, ir jāstiprina, bet nav pārliecības, ka šis ir labākais laiks, lai sāktu tādas izglītības reformas, kas ietver pāriešanu uz mācībām tikai latviešu valodā. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Vanaga uzskata, ka šīs reformas var būtiski sašķelt sabiedrību. Jau šobrīd notiek protesti pret šo ieceri un, ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas, tas vairāk šķiet kā reitingu celšana attiecīgajām partijām, nevis pārdomāts solis.

„Lielākā daļa pedagogu ir gatavi reformai. Skolotāji ir atvērti pārmaiņām, taču ir pret nepārdomātu un sasteigtu rīcību,” sacīja Vanaga.

Jau vēstīts, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņoja, ka iestāsies par mazākumtautību skolēniem un no nākamā gada šai minoritāšu grupai dome nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā, tādējādi apejot pieņemto likumu par izglītību latviešu valodā

“Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts – latviešu – valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz – viņa dzimtajā valodā,” skaidroja Ušakovs.

Foto: Pixabay