• Tweet

Nedz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, nedz Rīgas valstpilsētas un Pierīgas izglītības iestāžu pārstāvji nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas vīzijai, kuru raksturojot, LIZDA vadītāja Inga Vanaga saka: “Jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis ir nepieņemams, jo paredz vieniem atņemt, lai otriem iedotu”.

Vakar notika LIZDA iniciēta sanāksme ar IZM, LPS, Rīgas, Pierīga pārstāvjiem par jauno darba samaksas finansēšanas modeli. Sanāksmē tika apspriesti LIZDA un citu organizāciju netbildētie jautājumi un iespējamie risinājumi vienam no galvenajiem klupšanas akmeņiem, t.i., iecerei 2024. un 2025. gadā samazināt finansējumu Pierīgas novadu pašvaldību pedagogu atalgojumam, lai paralēli varētu palielinātu vēsturiski netaisnīgi izveidojušos un ne tik augsto atalgojumu Rīgas pašvaldības pedagogiem.

Patreiz tiek gatavots jaunais atalgojumu modelis, kas tiks ieviests no 2022.gada 1.septembra un kas pēc LIZDA ieskatiem ir ar vairākiem būtiskiem trūkumiem.

LIZDA ir nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, sniedzot iebildumus par sabiedriskajai apspriešanai nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādēs”.

Tostarp tiek iebilsts pret MK noteikumu projekta 6.punktu par mērķdotāciju koeficientiem atbilstoši pašvaldības administratīvajai teritorijai. 6.1.apakšpunktā noteikts, ka Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines un Salaspils novadiem, kā arī valstspilsētām (izņemot Ogri, Valmieru, Jēkabpili), pakāpeniski tiks unificēts piemērojamais koeficients un sākot ar 2024. gadu tas būs– 1,07. Praksē tas nozīmētu, ka tuvākajos divos gados Rīgas pedagogiem piemērojamais koeficients kāps, iekams Pierīgas pedagogiem piemērojamais koeficients kļūs mazāks.

Aizstāvot jauno modeli, IZM pārstāvis Jānis Ozols skaidroja: ir pieļaujami, ka Pierīgas pedagogiem “pārmērīgās algas” tiek samazinātas un tās tiek palielinātas Rīgas pedagogiem, lai abās pašvaldībās strādājošajiem panāktu vienlīdzīgu situāciju.

Tikmēr gan Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balanovskis, gan Pierīgas pedagogu pārstāvis, Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa, kā arī LIZDA vadītāja I. Vanaga vienbalsīgi oponēja – nedrīkst pieļaut, ka kādam alga tiek celta uz citu kolēģu rēķina.

I. Vanaga uzsver: “Reformas ietvaros atalgojuma koeficientu nevar samazināt nevienam. Princips, ka vienam pedagogam atņems, lai citam iedotu, ir kategoriski nepieņemas. Mēs pret šādu lietu kārtību iebildīsim, un te LIZDA būs visnotaļ nelokāma.”

Lai gan kopumā pedagogu algām nākamajam mācību gadam tiek paredzēts kompensēšanas mehānisms 11 miljonu eiro apmērā, I. Balanovskis atzina, ka jau tagad ir jāpanāk no politiķiem redzējums, kas notiks pēc šī perioda beigām, lai nepasliktinātu pedagogu situāciju Pierīgā. Savukārt Č. Batņa pauda, ka, vairākkārt konsultējoties ar Rīgas kolēģiem, ir panākta visu pušu vienota izpratne par to, ka: “Rīga ir vienlīdzības zīme ar Pierīgu. Un atšķirīgas pieejams te nevar būt.”

Uzklausot sadarbības partneru viedokli, IZM pārstāvis J.Ozols noslēgumā atzina, ka: “Rīga un Pierīga pēc būtības ir viens katls un nebūtu pareizi šeit taisīt dažādas sistēmas.” Tomēr nozares politikas veidotāji arī netieši norādīja, ka runāt par papildus finansējuma atrašanu visu koeficientu paaugstināšanai patreiz esot ļoti sarežģīti un tas varētu būt vienīgi tuvāko divu trīs gadu jautājums.

Lai turpinātu uzklausīt visas iesaistītās puses un lai visu sadarbības partneru viedokļus iestrādātu MK noteikumos, 20. aprīlī plānota kārtējā tikšanās, par kuras norisi klātienē vienojās visi vakar sanākušie dalībnieki.