• Tweet

Šī gada 21. jūnijā, vasaras saulgriežos, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks vērienīgi svētki – tautas deju ansambļa “Līgo” 80 gadu jubilejas Diždiena “LĪGO. ZIEDĒŠANA”. Apmeklētājus sagaida dienas garumā piepildīta programma ar folkloru, dejām, saulgriežu meistardarbnīcām un noslēgumā – pasaules pirmizrāde – skatuviskās tautas dejas mistērija “Mēs deviņi bāleliņi”.

Tautas deju ansambļa “Līgo” vēsture sākās kara putekļos 1945. gada jūnijā – laikā, kad Rīga vēl gulēja drupās. Toreiz Viesturdārzā notika pirmais koncerts, kurā deju soļus mēģināja pirmie drosmīgie. Kopš tā laika “Līgo” ir kļuvis par simbolu tam, kā tradīcija var dzīvot – elpojot līdzi laikam, mainoties un tomēr saglabājot būtību.

Šodien “Līgo” ir vairāk nekā deja – tā ir kopiena ar sirds siltumu un skatuvisku spēku, kurā dejo bērni, vecāki un pat vecvecāki. Diždienā uz vienas skatuves sadejos arī 12 ģimenes, bet kopējais “ Līgo” dejotāju skaits būs 356 dalībnieki no dažādām paaudzēm. Kolektīvā ir cilvēki, kuri “Līgo” nodejojuši vairāk nekā 30 gadus, un šajā sezonā tajā dejo arī 16 precēti pāri, bet viens pāris šoruden vēl tikai teiks “jā”.

“Mums būt par “Līgo” nozīmē ne tikai dejošanu – tas ir dzīvesveids,” uzsver horeogrāfs un mākslas doktors Jānis Purviņš. “Tajā izpaužas mūsu attieksme pret dzīvi un tradīcijām. Mēs vienmēr meklējam jaunus radošus veidus, kā ļaut tautas dejai uzplaukt un uzrunāt skatītājus no jauna. Šī Diždiena būs ne tikai jubileja, bet arī rituāls – satikšanās ar mūsu tautas dziļākajām saknēm vasaras ziedu pilnbriedā.”

Diždiena “Līgo. Ziedēšana” ir emocionāls un skatuviski daudzslāņains noslēgums koncertu ciklam, kas pavasarī notika četros Latvijas novados, simboliski atklājot zieda “Līgo” ceļu – no sēšanas līdz plaukumam. Vasaras saulgriežos šis simboliskais zieds uzziedēs kopīgā pieredzē, kur māksla, daba un latviskums saplūdīs vienā kopīgā mirklī.

Dienas garumā apmeklētājiem būs iespēja piedalīties dažādās saulgriežu meistarklasēs: vainagu pīšanā, siera siešanā, pirtsslotu gatavošanā, augu skrubju un tēju maisījumu radīšanā. Apmeklētāji varēs vērot folkloras kopu priekšnesumus – “Skandiniekus”, “Suitu vīrus”, “Zemgaļus” un citus – kas piešķirs šiem svētkiem rituālu dziļumu un balsu daudzbalsību.