Liela interese par darbinieku sūtīšanu uz ārzemēm
Darba devēji arvien vairāk pieprasa sertifikātus, lai nosūtītu savus darbiniekus īslaicīgam darbam Eiropas Savienībā (ES), sertifikātu pieprasījums audzis divkārt.
Šie sertifikāti apliecina, ka darbinieks ir sociāli apdrošināts ārzemēs, tomēr, kā norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, daudzi uzņēmumi joprojām nezina, ka šāds sertifikāts vispār vajadzīgs, un attopas tikai tad, kad ārzemēs atsakās darbinieku reģistrēt vai liek maksāt vēlreiz sociālās iemaksas.
VSAA speciāliste Edīte Olupe Neatkarīgajai pastāstīja, ka pieprasījums pēc šiem sertifikātiem strauji audzis tieši pēdējos mēnešos – ja pērn decembrī pieprasīti 500 sertifikāti, šogad – janvārī jau 800. «Pieauguma tendence ir vērojama visu laiku: ja 2008. gadā aģentūra izsniedza tikai 2700 šādu sertifikātu, tad 2011. gadā – jau vairāk nekā piecus tūkstošus,» stāsta E. Olupe.
Tā kā daudzi Latvijas uzņēmumi piedāvā savus pakalpojumus ārzemēs un slēdz starptautiskus līgumus ar sadarbības partneriem, VSAA pēdējā laikā uzņēmēji pastiprināti interesējas par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību par tiem darbiniekiem, kuri tiek nosūtīti darbā uz citām ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīm vai Šveici. VSAA identificējusi vairākas problēmas, kas saistītas ar darbinieku nosūtīšanu; galvenā no tām – daudzi uzņēmumi nezina, ka, nosūtot savus darbiniekus darbā uz citu ES vai EEZ dalībvalsti, vai Šveici, vispār jākārto kādas formalitātes VSAA. Par to, ka ir nepieciešams dokuments, viņi nereti uzzina tikai tad, kad šādu dokumentu pieprasa ārvalstu iestāde, kas var likt maksāt sociālos maksājumus vēlreiz, ja uzņēmums nevar apliecināt, ka to dara jau Latvijā.
Darbinieku nosūtīšanai īslaicīgam darbam uz citu ES dalībvalsti nepieciešams VSAA izsniegts A1 sertifikāts, kurš apliecina, ka darbinieks ir sociāli apdrošināts Latvijā. Šis sertifikāts atbrīvo darba devēju no darbinieku reģistrēšanas citas dalībvalsts sociālās drošības shēmā un sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas šajā dalībvalstī. «Taču daudzi darba devēji, ignorēdami šo ES prasību, nepieprasa sertifikātu un pakļauj sevi nevajadzīgam riskam: ja nav sertifikāta, darbiniekam var rasties problēmas ar darba uzsākšanu,» situāciju raksturo E. Olupe.
Kopš 2010. gada 1. maija sociālās drošības jomā ir spēkā ES regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Regulas pamatprincips ir sociālo garantiju saglabāšana tiem, kas pārvietojas no vienas ES dalībvalsts uz citu, lai strādātu vai meklētu darbu. «Ja kāds Latvijas darba devējs nosūta darbinieku uz citu ES valsti veikt īslaicīgu darbu savā labā, darbinieks paliek sociāli apdrošināts Latvijā un darba devējs par šo darbinieku turpina veikt sociālās iemaksas Latvijā. Faktiski šis sertifikāts atbrīvo darba devēju no darbinieku reģistrēšanas citas dalībvalsts sociālās drošības sistēmā un sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas šajā dalībvalstī,» skaidro VSAA speciālisti.
Tiesības saņemt A1 sertifikātu ir darbiniekam, kurš bijis sociāli apdrošināts Latvijā vismaz mēnesi; ja darbs citā dalībvalstī tiek veikts tā uzņēmuma labā, kas darbinieku nosūta; ja darbinieks darbu citā valstī veic īslaicīgi, nosūtījuma paredzamais ilgums nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Uzņēmumam, kas nosūta darbinieku, būtiska saimnieciskās darbības daļa ir jāveic Latvijā, nevis tikai tajā dalībvalstī, kurp darbinieks ir norīkots.
***
Darbam ārzemēs
• Darbinieka nosūtīšanai īslaicīgam darbam uz citu ES dalībvalsti nepieciešams Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegts sertifikāts A1, kas apliecina, ka darbinieks ir sociāli apdrošināts Latvijā
• Sertifikātu pieprasījumu skaits strauji pieaudzis – no 500 2011. gada decembrī līdz vairāk nekā 800 šā gada janvārī
• Ja 2008. gadā VSAA izsniedza tikai 2700 sertifikātu, 2011. gadā jau vairāk nekā piecus tūkstošus
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Noderīga informācija par darbu vasaras brīvlaikā skolēniem un viņu vecākiem
Tuvojoties vasaras brīvlaikam, atgādinām, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās,...
Lasīt tālākPētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk