Lidosta “Rīga” pērn saglabājusi līderpozīcijas Baltijas valstu galvaspilsētu lidostu vidū

Turpinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, lidosta “Rīga” 2021. gadu noslēgusi ar 9,4 miljonus eiro lieliem zaudējumiem, kas ir par 10 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots pērnā gada budžetā, liecina lidostas auditētais gada pārskats par 2021. gadu. Plānotos zaudējumus izdevies samazināt, galvenokārt pateicoties lielākam apgrozījumam gan aviācijas, gan citu ieņēmumu pozīcijās, un mērķtiecīgai izdevumu samazināšanai.
Lidostas neto apgrozījums pērn bija 31,77 miljoni eiro, kas ir par 12 % vairāk, nekā sākotnēji plānots budžetā, bet tikai puse no 2019. gada apgrozījuma – gandrīz 65 miljoniem eiro. Vairāk nekā pusi no ieņēmumiem jeb 18,9 miljonus eiro veidoja ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem, kas salīdzinājumā ar plānoto budžetu ir palielinājums par 8 %. Šo pieaugumu pie samazināta apkalpoto lidojumu un pasažieru skaita galvenokārt nodrošināja salīdzinoši nelielais kritums tiešo pasažieru segmentā, kas nodrošina lidostai būtiski augstākus ieņēmumus nekā tranzīta pasažieru apkalpošana, kā arī par plānotajiem augstāki ieņēmumi no kravu lidojumu pieauguma, aviokompānijas “Ryanair” bāzes atvēršana un citi. Savukārt ieņēmumi no neaviācijas pakalpojumiem sasniedza 12,9 miljonus eiro jeb par 20 % vairāk, nekā plānots budžetā.
Pagājušajā gadā lidosta veica investīcijas 6,7 miljonu eiro apmērā, tai skaitā elektroapgādes, pasažieru un gaisa kuģu apkalpošanas, lidlauka un lidostas teritorijas infrastruktūras attīstībā, kas būs īpaši svarīgi, aviācijas nozarei atkopjoties no pandēmijas ietekmes.
“Lai gan grūti prognozējamajos globālās pandēmijas apstākļos lidosta nevarēja sasniegt izvirzītos mērķus pasažieru un lidojumu skaita ziņā, mūsu saimnieciskā darbība ir bijusi labāka par plānoto, –
Lidostas apgrozījums ir bijis par 12 % augstāks, bet zaudējumi par 52 % mazāki, nekā tika prognozēts. 2021. gads parādīja, ka esam spējīgi pielāgoties mainīgajai situācijai, operatīvi pārskatot un organizējot ikdienas darba procesus, darbinieku un finanšu resursus gan gada pirmajā pusē, kad lidostas darbs ritēja izdzīvošanas režīmā, gan otrajā pusgadā, kad pēc valsts noteikto ceļošanas ierobežojumu samazināšanas un ES digitālā ceļošanas sertifikāta ieviešanas pasažieru skaits atkal strauji pieauga. Tas ir prasījis arī spēju ilgtermiņā analizēt attīstības prognozes nozarē un atbilstošos lidostas pakalpojumu un infrastruktūras attīstības projektus,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Lidosta “Rīga” pērn ir arī saglabājusi līderpozīcijas starp Baltijas valstu galvaspilsētu lidostām, apkalpojot 38 % no kopējā pasažieru skaita (Tallinā 21 %, Viļņā 31 %), 39 % lidojumu (Tallinā 27 %, Viļņā 25 %) un 47,5 % no kopējā kravu apjoma (Viļņa 26 %, Tallina 18 %).
Savu saimniecisko darbību lidosta 2021. gadā daļēji turpināja finansēt ar valsts atbalsta līdzekļiem – lidostas pamatkapitāla palielināšanu par 35,2 miljoniem eiro un atbrīvojumu no dividenžu maksājuma par 2019. finanšu gadu 4,5 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi tika saņemti 2021. gada jūnijā.
2021. gadā lidostā “Rīga” tika apkalpoti
2,35 miljoni pasažieru (+17 % pret 2020. gada / -70 % pret 2019. gada),
39 tūkstoši lidojumu (+10 % pret 2020.g. / -55 % pret 2019. g.),
27,8 tūkstoši tonnu gaisa kravu (+20 % pret 2020.g. / +2 % pret 2019.g.).
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālāk