• Tweet

Pārtikas iepakojuma daudzuma samazināšanā svarīga ir ne tikai sabiedrības vēlme, bet arī tirgotāju attieksme pret saviem pircējiem. Pārtikas un veterinārais dienests šodien apliecināja, ka likumi neparedz šķēršļus, lai veikalā aizliegtu pircējiem izmantot savu taru. To uzsver Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka otrdien, 13.februārī, pēc sēdes, kurā deputāti sprieda par iespējām samazināt iepakojuma daudzumu pārtikas mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.

“Kā šodien apliecināja atbildīgo iestāžu pārstāvji, šajā jautājumā vairāk jāraugās uz attieksmes maiņu pret ierašanos tirdzniecības vietā, piemēram, ar savu trauciņu. Šobrīd veikalos pret šādiem pircējiem attiecas kā pret netradicionāliem. Ja šī attieksme būs pozitīva, arī paši pircēji jutīsies daudz labāk un ērtāk. Redzams, ka tirgotājiem ir labās prakses piemēri, bet nereti tie ir tikai akciju veidā. Tāpēc aicinājums būtu, lai šādas mārketinga kampaņas pārvērstos par ilgtermiņa stratēģiju, tirgotājiem mudinot iedzīvotājus kopumā samazināt iepakojuma apjomu un atkritumu kalnus,” norāda I.Līdaka.

Apakškomisijas sēdē piedalījās arī atkritumu samazināšanas kustības Zero Waste pārstāvis Edmunds Cepurītis, kuru deputāti aicināja tikties ar atbildīgajiem ierēdņiem un kopā nonākt pie risinājumiem, kā samazināt ikdienas pārtikas iepakojumu daudzumu. E.Cepurītis sacīja, ka uzņēmējiem jāaicina iedzīvotāji aizvien vairāk iesaistīties, kā arī noderīgi būtu iekļaut atkritumu samazināšanas prasības arī publiskajos iepirkumos.

Patlaban, piemēram, papīra un plastmasas maisiņi ir vienādā cenā, tāpēc uzņēmējiem būtu svarīgs arī papildu sabiedrības stimuls un iesaistīšanās, šodien deputātiem norādīja tirgotāji.

Savukārt atbildīgo iestāžu pārstāvji no Pārtikas un veterinārā dienesta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sacīja, ka patlaban normatīvie akti neaizliedz pircējam atnākt uz veikalu ar savu taru un to izmantot. Ļoti bieži likumus nezinot, veikala darbinieki to saprot kā aizliegumu, bet galvenais šajā jautājumā ir higiēnas prasības.

Apakškomisijas deputāti šodien arī pauda viedokli, ka pārtikas iepakojuma samazināšanas jautājumā jādomā arī par iedzīvotāju izglītošanu un dialogu ar atkritumu apsaimniekotājiem, agrāk vai vēlāk nonākot pie depozītsistēmas aktualizēšanas un ieviešanas.

Patlaban Iepakojuma likumā noteikts, ka jāsekmē iepakojuma atkārtota lietošana, kā arī jāveicina tā samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības līmenī paredzēts, ka dalībvalstīm līdz 2019.gada beigām jānodrošina, ka gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus uz vienu cilvēku, 2025.gadā samazinot šo skaitli par vairāk nekā pusi attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem. Savukārt valsts savos patēriņa mērķos var neiekļaut ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus un noteikt, ka veikalos tos neizsniedz bez maksas.

Foto: Saeimas kanceleja