• Tweet

Latvijai ir jākļūst atvērtākai investīcijām, arī pašvaldībām un iedzīvotājiem ir jābūt pretimnākošiem, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Ozols uzsvēra, ka investīcijas Latvijā samazinās, taču situācija nav viennozīmīga, jo, piemēram, banku sektorā ievērojams investīciju kritums bija saistīts ar to, ka “Swedbank” samazināja pamatkapitālu. Lai ari statistikā investīciju kritums parādās, situācija tautsaimniecībā nemainās.

LIAA vadītājs uzsvēra, ka Latvijai ir jākļūst atvērtākai investīcijām. “Mums vajag nevis ārzemju investīcijas, bet gan investīcijas, lai arī mūsu uzņēmēji spēj investēt,” sacīja Ozols.

Vienlaikus Ozols atzīmēja – Latvijas uzdevums nevar būt “iztirgot valsti” ārzemniekiem. Tomēr, ja ārvalstu investori ar savu naudu palīdz attīstīt mūsu valsts ekonomiku – būvē jaunas ražotnes, rada jaunas darbavietas, izglīto darbaspēku un atgriež mūsu tautiešus no emigrācijas, tad tas vērtējams kā labs solis uz priekšu.

Ārvalstu investīciju piesaistei valstī ir jāattīsta infrastruktūra, pašvaldībām ir jābūt pretimnākošām. Arī iedzīvotāju vidū ir jāveicina izpratne, ka ražotnes Latvijā ir vajadzīgas, nevis to atvēršana jāsagaida ar protestiem. “Tā ir problēma un mēs esam daudzas ražotnes tādējādi pazaudējuši,” piebilda Ozols.

Pēc viņa sacītā, Latvija dažādu iebilžu dēļ ir “pazaudējusi salīdzinoši nozīmīgas ražotnes”, kas tagad ir uzbūvētas citās valstīs.

Ozols gan norādīja, ka Latvija aizvien ir pievilcīga ārpakalpojumu centru izveidē un informācijas tehnoloģiju jomā. “Tuvākās nākotnes tendences liecina, ka perspektīvākie lielie sektori Latvijā būs tradicionālie kā transports un loģistika. Arī jaunie – kā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un arī tradicionālā kokrūpniecība, bet jau ar augstāku pievienoto vērtību,” vērtēja Ozols.

Jau vēstīts, ka Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 49.vietu pretstatā 44.pozīcijai pērn un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no kaimiņu valstīm Lietuvas un Igaunijas.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) brīdinājusi, ka Latvijas kritums par piecām vietām atbilst reālajai situācijai, un valdībai un parlamentam mūsu valsts kritiskais novērtējums ir jāuztver kā signāls, ka nepieciešams sasparoties un beidzot risināt problēmas, par kurām brīdinājusi LDDK.

Foto: Latvijas armija