Levits: Prokuratūras darbības izvērtējums norāda uz nopietnu reformu nepieciešamību
11. janvārī Valsts prezidents Egils Levits piedalījās Tieslietu ministrijas un Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” publicēšanas tiešsaistes preses konferencē, kurā uzsvēra izvērtējuma un pētījuma nozīmi, kā arī pauda gandarījumu, ka Valsts kontrole darba veikšanai piesaistījusi OECD ekspertus.
Atklājot preses konferenci, Valsts prezidents norādīja: “Šodien ir unikāls brīdis, kad Valsts kontrole publisko izvērtējumu par Latvijas prokuratūras darbību un kriminālprocesu efektivitāti. Šajā izvērtējumā ir piedalījušies OECD eksperti, kuriem ir starptautiska pieredze un skatījums uz to, kādai ir jābūt prokuratūrai, kā tai būtu jāstrādā un kādam ir jābūt kriminālprocesam, lai varētu efektīvi cīnīties ar ekonomisko noziedzību. Izvērtējumā piedalījušies arī Latvijas prokuratūras pārstāvji, tiesību zinātnieki un citas amatpersonas un eksperti. Šajā kopdarbā ir izstrādāts ļoti aptverošs ziņojums par prokuratūras efektivitāti, tās institucionālo situāciju, darba metodēm un kriminālprocesu.”
Valsts prezidents norādīja, ka nopietni jāpadomā par prokuratūras vietu Latvijas institucionālajā sistēmā un tās darbības metodēm: “Līdzšinējais prokuratūras darbības rezultāts ir bijis nepietiekošs. Lai uzlabotu rezultātus, ir nepieciešamas reformas, taču visām reformām ir jābūt pamatotām. Zinu, ka jaunais ģenerālprokurors to saprot, ir spējīgs un gribošs veikt reformas. Taču šis process nevar būt atkarīgs tikai no ģenerālprokurora labās gribas un personības. Tādēļ šim procesam ir jābūt institucionalizētam, noformulētam likumdošanā. Par to ir atbildīga Saeima un valdība. Nevar būt situācija, kad demokrātiski leģitimētā tautas pārstāvniecība nav atbildīga par kādu institūciju. Tas arī ir viens no Valsts kontroles izvērtējumā iekļautajiem ieteikumiem prokuratūras darbības procesa uzlabošanai.”
Tāpat Valsts prezidents atsaucās uz izvērtējumā minēto problēmu, proti, pārprasto izpratni par prokuratūras neatkarību: “Prokuratūras neatkarība nav vienlīdzīga ar tiesu neatkarību. To norādījusi arī Venēcijas komisija. Tomēr, ja mums ir prokuratūra, kas atrodas tieslietu sistēmā, tad noteikti ir jābūt arī institucionalizētam mehānismam, kas pārbauda prokuratūras darbu. Tātad nepieciešams adekvāti noregulēt prokuratūras vietu mūsu kopējā tieslietu sistēmā un kopējā valsts institucionālajā iekārtā.”
Vienlaikus Valsts prezidents arī uzsvēra šajā izvērtējumā norādīto, ka ir pareizi jāizprot arī iekšējā neatkarība prokuratūrā. Ģenerālprokuroram jābūt daudz lielākām pilnvarām, lai panāktu prokuratūras efektivitāti, tostarp izdodot direktīvas, rokasgrāmatas vai vadlīnijas, pēc kā darboties prokuroriem un organizēt prokuratūras darbu.
Tāpat Valsts prezidents bija vienisprātis ar tieslietu ministru par nepieciešamību izveidot tiesnešu un prokuroru akadēmiju. Prokuroriem ir obligāti nepieciešams pastāvīgi pilnveidot savu izglītību. Valsts prezidents uzsvēra, ka kvalitatīvam tālākās mācīšanās procesam ir nepieciešama pastāvīga institūcija, nevis tikai kursi. Tas ir arī viens no secinājumiem, kas izriet no Valsts kontroles izvērtējuma.
Savas uzrunas noslēgumā Valsts prezidents vēlreiz akcentēja Valsts kontroles un OECD veikumu: “Šāds izvērtējums nav tipisks Valsts kontroles pienākums, taču tas ir pierādījis, ka Valsts kontrolei arī turpmāk jāveic šādi uzdevumi, jo tas var uzlabot visu valsts institūciju darbību kopumā. Liels paldies Tieslietu ministrijai par ierosinājumu veikt šādu izvērtējumu un Valsts kontrolei un OECD par darba izpildi! Vēlu izdošanos darbiniekiem, kuri veiks reformu ieviešanu dzīvē, lai efektivizētu prokuratūras darbu!”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Stacionārā veselības aprūpe: pašmērķis uzturēt sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis pacientu intereses
Slimnīcās nonāk pacienti, kuriem ir nopietni veselības sarežģījumi un ambulatori ārstēties vairs nevar. Pacientiem nepieciešama sarežģīta, steidzama vai pat neatliekama palīdzība, tādēļ...
Lasīt tālākUkrainai piegādāta nākamā partija ar “Patria” 6×6 bruņutransportieriem
Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogādāta nākamā Latvijā ražoto “Patria” 6x6 bruņutransportieru partija un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākJaunā darba nedēļa iesāksies ar lietainu un vējainu laiku
Septembra trešajā nedēļā laika apstākļus ietekmēs jauns ciklons virs Skandināvijas, kas nedēļas sākumā atnesīs lietavas, stiprāku...
Lasīt tālākZāles nav konfektes: sākas kampaņa par atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu
Latvijā šodien, 15. septembrī, sākas informatīvā kampaņa “Zāles nav konfektes”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pareizu un atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu. “Zāles...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākŠogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākNATO paziņo par misijas “Eastern Sentry” izveidi
Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas...
Lasīt tālākNedēļas nogalē gaidāms lietus, jaunnedēļ temperatūra pazemināsies
Nedēļas izskaņā, kā arī jaunās nedēļas sākumā atsevišķās dienās valstij virzīsies pāri plašas nokrišņu zonas — visbiežāk lietu manīs valsts rietumos, kur brīvdienās arī...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālāk