• Tweet

Ņemot vērā, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums neatrisina vairākus būtiskus jautājumus, tai skaitā saistībā ar tiem cilvēkiem, kuri nesaņems pilno veselības aprūpes grozu, likumu nedrīkstēja pieņemt, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Iknedēļas preses konferencē Lembergs uzsvēra, ka saistībā ar jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu neskaidri ir vairāki jautājumi, galvenais – kas ir tie cilvēki, kas nemaksā sociālo nodokli un līdz ar to nesaņems pilnu veselības aprūpi. “Tādu datu nav (…) Faktiski šādu likumu nedrīkstēja pieņemt, jo nav zināms, uz kuriem cilvēkiem tas attiecas, un ko viņiem tas nozīmēs,” skaidroja Lembergs.

Ventspils mērs uzsvēra, ka “tā var spriest par ķieģeļiem, nevis cilvēkiem”. “Tā ir kompjūtera pieeja, un tas ir nepareizi,” sacīja politiķis.

Neskaidrība saistībā ar jauno likumu radīs problēmas arī slimnīcām. “Cilvēks izsauc ātro palīdzību, viņam sniedz medicīnisko palīdzību. Kas samaksās slimnīcai?” vaicā Ventspils mērs, norādot, ka līdz ar to slimnīcām veidosies parādi, bet budžetā ieņēmumus šis likums neparedzot.

Viņaprāt, nepareiza esot arī iecere veidot atsevišķu datubāzi, kuras mērķis būs apzināt sociālā nodokļa maksātājus un nemaksātājus. Pēc Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja sacītā, šobrīd jau šo funkciju veic Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

“Likums paredz veidot vēl vienu datu bāzi no nulles. Par nodokļu nomaksu būs trīs datubāzes. Var uztaisīt katram cilvēkam datu bāzi,” ironizēja Lembergs, norādot, ka arī šis solis nav pārdomāts, un tā vietā būtu jāatrod veids kā šim mērķim reformēt sociālās apdrošināšanas aģentūru.

Savukārt komentējot problēmas, kas saistītas ar e-veselības sistēmu, Lembergs uzsvēra, ka saceltā ažiotāža esot pārspīlēta. Ar to nodarbojoties vai nu cilvēki, kas nesaprot neko, vai politiskās propagandas veicinātāji.

Kā zināms, 2017. gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces.

Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Plānots, ka jaunā veselības apdrošināšanas sistēma sāks darboties 2019. gadā, bet tiesības uz pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs personām, kuras iepriekšējā gadā bijušas sociāli apdrošinātas vai pašas veikušas iemaksas veselības apdrošināšanai.

Patlaban iedzīvotāji valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt neatkarīgi no sociālo iemaksu veikšanas, un līdz ar to pakalpojumi tiek sniegti bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu, nodokļu maksāšanas.