Lembergs: VARAM piedāvātās pašvaldību reformas ietvaros var pat rast argumentus, lai Rīgu pievienotu Ventspilij

Pašvaldību lielums nenosaka to spēju veikt tai uzticētas funkcijas, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Salīdzinot pašvaldību sistēmu Latvijā un Eiropas valstīs, Lembergs norādīja, ka ir virkne Eiropas valstu, kur ir lielāks pašvaldību skaits, nekā Latvijā. Piemēram, Norvēģijā, Maltā, Luksemburgā, Kosovā, Čehijā, Horvātijā, Beļģijā, Austrijā un citviet.
“Tā kā tā Eiropas karte ir ārkārtīgi daudzveidīga, bet vispār jau svarīgi ir kā pašvaldība ir vai nav spējīga veikt ar likumu noteiktās funkcijas. Tas ir galvenais kritērijs,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, pašvaldību reformu kontekstā nav veikta nekāda analīze par to, kā mazās pašvaldības vai tās, kas tiek apvienotas, veic vai neveic šīs funkcijas. “Tad ministrijai ir jāpierāda, ka kāda pašvaldība neveic ar likumu noteiktās funkcijas. Tad vai nu viņa slikti strādā un dome ir jāatlaiž, vai arī viņu kapacitāte ir tik zema, ka, lai ko viņi tur arī neievēlētu, viņi tās funkcijas nevar veikt. Bet šāda analīze nav,” uzsvēra politiķis.
“Alsunga, piemēram. Jā, maza, bet viņa veic vai neveic funkcijas? Tāds ir jautājums. Piemēram, pašvaldībām ir jānodrošina ar vietām bērnudārzos. Tā ir ar likumu noteikta funkcija. Jautājums – vai attiecīgā pašvaldība šo funkciju veic vai neveic? Ja mēs tā skatāmies, tad pirmā pašvaldība, kas šo pašvaldību neveic ir Rīga. Tad Rīga ir jāpieliek pie kādas pašvaldības, kas to funkciju veic. Piemēram, pie Ventspils. Tad Ventspili apvieno ar Rīgu, tāpēc, ka viņi nav spējīgi veikt šo funkciju. Rīgā ir daudz bedrainas ielas. Nodrošināt, lai ielas būtu labā tehniskā stāvoklī ir pašvaldības funkcija? Ir. Viņi šo funkciju veic? Neveic. Ventspilī ielas ir ļoti labā tehniskā stāvoklī. Kur jāpievieno Rīga? Pie Ventspils. Loģiski,” kā piemēru minēja Lembergs.
Kā zināms, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātā pašvaldību reforma paredz samazināt pašreizējo vietvaru skaitu no 119 līdz 35, kā rezultātā daudzi mazie novadi tiks apvienoti ap lielākiem attīstības centriem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk