• Tweet

Pie varas esošie nav attaisnojuši sevi savos amatos, Ziemeļkurzemes konferencē “Izglītības radars 2022” norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs.

“Šogad rit jau trešais gads, kad valdība pāriet uz jauno izglītības saturu un tai skaitā digitalizāciju, bet jautājums – kā tad ir ar tām mācību grāmatām? Tā ir ārkārtīgi vienkārša lieta, bet vai tā ir sakārtota? 1. klasei ir tikai puse no mācību grāmatām, bet otrai pusei nav. Ko darīt? Bērnu nelaist skolā? Tas ir milzīgs sasniegums, ka skolās ir mācību grāmatas? Vai tam vajag 10 GB internetu katrai skolai un bērnudārzam? Nevajag. Vajag elementāru kārtību valstī, kuras diemžēl šobrīd nav,” uzsvēra Lembergs.

Pēc politiķa sacītā, šobrīd sanāk tā, ka skolotājs kļūst gan par mācību grāmatu sastādītāju, gan izdevēju, kaut gan patiesībā ar šiem jautājumiem vajadzētu nodarboties valstij, kas rosināja pāriet uz jauno izglītības saturu.

“11. klasei ir tikai viena mācību grāmata. Bet kā mācību grāmatām ir 3., 6., 9. un 12. klasei? Neviens nevar atbildēt. Bet cik ir palicis līdz jaunajam mācību gadam? Kāds zina? Izglītības un zinātnes ministrija zina? 15 dienas. Vai tad tas ir normāli?” savu sašutumu neslēpa Lembergs.

Arī digitālajiem mācību materiāliem valsts naudu neesot piešķīrusi.

Valdības prioritāte neesot arī pedagogi: “Skolotājiem pie algas pieliek 8%, bet kāda ir inflācija? 18%. Tātad, skolotājs dzīvos labāk vai sliktāk? Par 10% sliktāk. Tātad, viņš par aptuveni 100 eiro varēs nopirkt mazāk. Tāda ir realitāte. Vai tad tas ir normāli? Skolotājs nevar pahalturēt bērēs vai kāzās, tā kā, godātie politiķi, kad jūs braucat ārā no Rīgas, esiet tik labi – tajā portfelī atvediet arī problēmu risinājumu. Tad jūs būsiet sevi attaisnojuši šajos amatos.”

Kā zināms, Lembergs ne reizi vien norādījis, ka valdība ir pieņēmusi graujošus lēmumus Latvijas izglītības sistēmai. “Mēs runājam par rūpēm par jauno paaudzi, Latvijas nākotni, izglītotu paaudzi, bet cik no viņiem būs gatavi mācīties augstākajās izglītības iestādēs?” ass savos izteikumos ir bijis politiķis.

Tāpat zināms, ka neapmierināti ar esošo sistēmu ir pedagogi un izglītības arodbiedrības. Uzturot divas galvenās prasības – par valdības dokumentos solītu un iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu, kā arī par darba slodzes sabalansēšanu ātrāk nekā sešu gadu periodā – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padome šonedēļ pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu sākot ar 19. septembri organizēt izglītības un zinātnes darbinieku beztermiņa streiku.

Foto: F64