Lembergs: Valdības solītais miljards tautsaimniecībā ir jāiegulda savlaicīgi
Valdībai atbalsts tautsaimniecībā jāiegulda gudri – tai jāņem vērā citu valstu pieredze, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Vaicāts, no kurienes valdība varētu atvēlēt līdz pat miljardam eiro, lai mazinātu koronavīrusa “Covid-19” ietekmi uz ekonomiku, Lembergs norādīja, ka neapšaubāmi, ka valstij nāksies aizņemties.
“Šobrīd Latvijas ārējais parāds nav liels. Aptuveni 40%. Tā kā šajā gadījumā Latvijai tas ir jādara – šī nauda ir jāiedod tautsaimniecībai,” komentēja politiķis.
Viņš gan uzsvēra, ka tas viss ir jādara gudri un savlaicīgi: “Jo šobrīd jau daudz, kas ir apstājies. Līdz ar to ir jautājums arī par to, vai darbiniekus atlaist. Jo viņi paklīdīs un kad būs jāatsāk darbs, tad nebūs, kur viņus ņemt,” piebilda Lembergs.
“Tā kā situācija nav vienkārša. Bet ķīnieši jau tam ir izgājuši cauri. Paskatieties, ko domā ķīnieši, ko domā vācieši. [..] Pagaidām tā lieta ir neskaidra,” uzsvēra politiķis.
Kā zināms, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) paziņojis, ka valsts plānotais atbalsts “Covid-19” radītās krīzes mazināšanai no sākotnēji plānotā viena miljarda eiro nu jau ir sasniedzis nedaudz virs diviem miljardiem eiro.
Ceturtdien valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.
Valdība arī atbalstīja priekšlikumu atjaunot “Altum” garantiju programmu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk
