Lembergs: Valdības lēmumi nevairo sabiedrības uzticību valstij
Valdības lēmumi un neizpildītie solījumi nevairo sabiedrības uzticību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Runājot par valsts prestižu un sabiedrības uzticību valdībai, Lembergs norādīja, ka vairākās valdības atbildīgajās jomās vērojams haoss un neizpildīti solījumi.
Par piemēru viņš minēja izglītības jomu. “Ko var gribēt no valsts prestiža, ja valdība pērn apstiprina pedagogu algas likmes grafiku, ka no šī gada 1. septembra jābūt 750 eiro par likmi, bet budžetā nauda tam nav paredzēta. Un pie tā vaino skolotājus. Kāds sakars pedagogiem ar skolu skaitu, lielumu u.tml.? Vai pedagogs kaut kādā veidā to ietekmē? Tas veicina uzticēšanos valstij, ja grafiku apstiprina, bet nauda nav?” retoriski vaicāja Lembergs.
Tikpat nepārdomāti, pēc Ventspils mēra domām, ir arī izglītības kvalitātes standarti, kurus jau sākts ieviest. “Pērn šos kvalitātes kritējus, kas tagad apstiprināti, no 336 vidusskolām izpildīja tikai 10. Bērni Kurzemē beigs devīto klasi un ar to apstājas viņu izglītība,” norādīja politiķis.
Tāpat noteikts minimālais vidusskolēnu skaits vienā skolā. “Bērnu skaits ir galvenais, nevis izglītības saturs un kvalitāte. Vai tas veicinās uzticību valstij?” vaicāja Lembergs.
Viņš minēja vēl vienu piemēru, proti, ka 2019. gada 29. janvārī tika noslēgts līgums starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Ventspils pilsētas domi par valsts finansējuma 1,55 miljoni eiro piešķiršanu Olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstības programmas īstenošanai, taču Ventspils opozīcijai vien atlika uzrakstīt iesniegumu un līgums tika lauzts. “Vai tas palielina uzticību valstij, ja noslēgts līgums tiek pārkāpts? Valsts saka, ka līgums neeksistē. Kā tas atbilst Satversmei, tiesiskajai paļāvībai, tiesiskumam?” neizpratnē ir Lembergs.
Savukārt, kas attiecas uz veselības nozari, Lembergs norādīja, ka plāns 2020. gadam nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) pie esošajām vajadzībām nav izpildāms. “Es uzreiz teicu, ka tas ir pilnīgs blefs. To nevar izpildīt un neizpildīs. Nē, tādu solījumu tik un tā iedeva. Un kad to solījumu neizpildīs, tas veicinās uzticību valstij? Skaidrs, ka nē,” uzskata politiķis.
Tas pats esot attiecināms uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), no kuras atcelšanas valdība šobrīd ir atkāpusies. “Ja valdība var nepildīt parlamenta lēmumu – vai tas vairo sabiedrības uzticību? Tur jābūt konsekventiem un šāda valdība ir jāpadzen,” uzsvēra Lembergs, vienlaikus piebilstot, ka tas nenotiks, jo neviens netaisās atcelt OIK, un par šādu lēmumu, pēc Lemberga teiktā, tiek maksāts.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk