Lembergs: Tiesa nereaģē uz tiesībsarga atzinumu par tās veikto pārkāpumu man garantētajās cilvēktiesībās uz brīvību

Jau vairāk nekā piecus mēnešus politiķis Aivars Lembergs atrodas apcietinājumā. Lai arī tiesībsargs Juris Jansons ir konstatējis Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu Satversmes 94. panta un Konvencijas 5. panta 4. punkta kontekstā, tiesa šo atzinumu joprojām ignorē. Pats Lembergs uzskata – viņš cietumā atrodas politiskā pasūtījuma rezultātā.
Kā zināms, ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa Lemberga lietā savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms, kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs Juris Jansons konstatējis Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu.
Lembergs atzīst – tiesa tiesībsarga atzinumu joprojām ignorē: “Manas, Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā garantētās tiesības uz brīvību Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi. Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94. pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!”
Pēc viņa teiktā, tiesa ignorē atklāto, jo tieslietu ministrs Jānis Bordāns un valdības loceklis Gatis Eglītis skaidri pateikuši, ka politiķis Lembergs ir cietumā, pateicoties Jaunajai konservatīvajai partijai, tātad politiskajam pasūtījumam: “Caur politisko pasūtījumu un Ostapa Bendera nozagto naudu un viņa stipendiātiem jāvērtē notikumu pagātne, tagadne un nākotne.”
“Lai ne de iure, bet gan de facto liegtu man iespējas piedalīties vēlēšanās, pirmās instances Rīgas apgabaltiesas notiesājošam spriedumam un drošības līdzeklim – apcietinājumam vajadzēja rezumēties līdz deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai pilsētas vēlēšanu komisijā. Mainot Kriminālprocesa likumu, būtiski ierobežojot aizstāvjiem laiku teikt aizstāvības runu un repliku atšķirībā no apsūdzības, kurai ierobežojumi netika noteikti, praktiski liedzot man teikt pēdējo vārdu, tiesa paspēja uzdevumu izpildīt un nepieciešamo rezultātu izpildīt 22. februārī,” norādīja politiķis.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi apelācijas sūdzības no gandrīz visiem t.s. Lemberga krimināllietas dalībniekiem. Saskaņā ar likumu, apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.
Apelācijas iesnieguši Aivars Lembergs, viņa aizstāvji Māris Grudulis, kā arī Grudulis kopā ar advokāti Olgu Hincenbergu. Tāpat apelācijas sūdzību iesniegusi Lemberga aizstāve Irina Kauke. Otrajā tiesu instancē taisnību meklēs arī Anša Sormuļa aizstāvis Jānis Rozenbergs, Anrija Lemberga aizstāvis Oskars Rode, kā arī kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniece Līga Lemberga, cietušais Ainārs Gulbis un SIA “Pars termināls” pārstāvis.
Apelācijas protestu iesniegusi arī prokuratūra.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk