Lembergs: Tiesa nereaģē uz tiesībsarga atzinumu par tās veikto pārkāpumu man garantētajās cilvēktiesībās uz brīvību
Jau vairāk nekā piecus mēnešus politiķis Aivars Lembergs atrodas apcietinājumā. Lai arī tiesībsargs Juris Jansons ir konstatējis Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu Satversmes 94. panta un Konvencijas 5. panta 4. punkta kontekstā, tiesa šo atzinumu joprojām ignorē. Pats Lembergs uzskata – viņš cietumā atrodas politiskā pasūtījuma rezultātā.
Kā zināms, ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa Lemberga lietā savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms, kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs Juris Jansons konstatējis Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu.
Lembergs atzīst – tiesa tiesībsarga atzinumu joprojām ignorē: “Manas, Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā garantētās tiesības uz brīvību Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi. Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94. pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!”
Pēc viņa teiktā, tiesa ignorē atklāto, jo tieslietu ministrs Jānis Bordāns un valdības loceklis Gatis Eglītis skaidri pateikuši, ka politiķis Lembergs ir cietumā, pateicoties Jaunajai konservatīvajai partijai, tātad politiskajam pasūtījumam: “Caur politisko pasūtījumu un Ostapa Bendera nozagto naudu un viņa stipendiātiem jāvērtē notikumu pagātne, tagadne un nākotne.”
“Lai ne de iure, bet gan de facto liegtu man iespējas piedalīties vēlēšanās, pirmās instances Rīgas apgabaltiesas notiesājošam spriedumam un drošības līdzeklim – apcietinājumam vajadzēja rezumēties līdz deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai pilsētas vēlēšanu komisijā. Mainot Kriminālprocesa likumu, būtiski ierobežojot aizstāvjiem laiku teikt aizstāvības runu un repliku atšķirībā no apsūdzības, kurai ierobežojumi netika noteikti, praktiski liedzot man teikt pēdējo vārdu, tiesa paspēja uzdevumu izpildīt un nepieciešamo rezultātu izpildīt 22. februārī,” norādīja politiķis.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi apelācijas sūdzības no gandrīz visiem t.s. Lemberga krimināllietas dalībniekiem. Saskaņā ar likumu, apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.
Apelācijas iesnieguši Aivars Lembergs, viņa aizstāvji Māris Grudulis, kā arī Grudulis kopā ar advokāti Olgu Hincenbergu. Tāpat apelācijas sūdzību iesniegusi Lemberga aizstāve Irina Kauke. Otrajā tiesu instancē taisnību meklēs arī Anša Sormuļa aizstāvis Jānis Rozenbergs, Anrija Lemberga aizstāvis Oskars Rode, kā arī kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniece Līga Lemberga, cietušais Ainārs Gulbis un SIA “Pars termināls” pārstāvis.
Apelācijas protestu iesniegusi arī prokuratūra.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk