• Tweet

Lielākā daļa amatpersonas, kuras ieceļ Saeima, ir neaizskaramas – tām par savu darbu nav jāsniedz atskaites, komentējot korupcijas skandālā iesaistītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nespēju atbrīvot no amata, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs droši pauž savu viedokli konkrētajā jautājumā, apgalvojot, ka, viņaprāt, situāciju, kurā Latvijas Banka atrodas ārpus kontroles radīja ekspremjers un bijušais Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše. “Tas ir viņa nopelns, ka likumā tika iestrādāts regulējums, kas paredz, ka Latvijas Bankas prezidentu, kamēr viņš neiesniedz atlūgumu vai viņam nebeidzas pilnvaru termiņš, nevar atbrīvot no amata,” norādīja Lembergs.

Tomēr Latvijas Bankas prezidentu ir iespējams atbrīvot no amata, ja pierādīts smags pārkāpums. “Lai to pierādītu nepieciešams notiesājošs spriedums. Tas ir ierakstīts likumā apzināti, lai Latvijas Bankas prezidents būtu neaizskarams,” skaidroja Ventspils mērs.

Viņš norāda, ka Latvijas Bankas neaizskaramība atspoguļojas arī tajā, ka ne bankas prezidents, ne bankas padome, kurus ieceļ Saeima, nav spiesta tai atskaitīties. “Saeima pat nedrīkst prasīt viņiem atskaiti. Viņi var informēt Saeimu, ja vēlas, bet obligātu atskaiti nevajag,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka lielākajai daļai amatpersonu, kuras amatā ieceļ Saeima, nav jāsniedz atskaites, par piemēriem minot ģenerālprokuroru un Valsts kontroli.

Pēc Ventspils mēra domām, tā nav normāla situācija, kurā darba devējs nedrīkst kontrolē darba ņēmēju. “Piemēram, notiek tiesas process. Kam sūdzēties, ja prokurors pārkāpj likumu? Nav neviena kam sūdzēties (…) ir neaizskaramas personas, kurām nekas nav jāievēro,” norāda Lembergs.

Kā zināms, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas – par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.

Neraugoties uz amatpersonu aicinājumiem, Ilmārs Rimšēvičs paziņojis, ka neplāno atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata, jo neuzskata sevi par vainīgu viņam uzrādītajās apsūdzībās.