Lembergs: Strauji tuvojas Šuplinskas nāves spriedums vidējai izglītībai Latvijā
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) plāno iznīcināt vidējo izglītību Latvijā, un šobrīd tiek darīts viss, lai tas notiktu, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Viņš norādīja uz izglītības kvalitātes kritērijiem, kurus izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Saskaņā ar šiem kritērijiem, vidējam 12. klašu absolventu obligāto centralizēto valsts eksāmenu rezultātu indeksam ir jābūt vismaz minimāli noteiktajā līmenī. Šim indeksam laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 procentiem, līdz 2029. gada 31. decembrim pieaugot līdz 50 procentiem, bet 2031. gada 1. janvārī indeksam jāsasniedz 60 procenti. Gadījumā, ja izglītības iestādes neizpildīs noteiktos kritērijus, tām var tikt atņemts budžeta finansējums.
Lembergs norādīja, ka šādus kritērijus jau tagad daudzas vidusskolas neizpilda. Saskaņā ar šiem noteikumiem no šī gada pilnu finansējumu nevarēs saņemt viena skola Liepājā, Kuldīgā, Talsos, Jūrmalā, Aizkraukles novadā, Naukšēnos, Cēsīs, Balvos, Rēzeknes novadā, Ludzā un Preiļu novadā. Savukārt Rēzeknē, Daugavpilī un Ludzā divas skolas, bet Daugavpils novadā – četras. Vissliktākā situācija ir Rīgā, kur pilnu valsts finansējumu nevar saņemt septiņas vidusskolas.
“Nākošais kritiskais gads ir 2023. gada 1. augusts. Beidzot 2002./23. mācību gadu, liekot centralizēto eksāmenu, jau tiks vērtēts nākošais līmenis un tiek vērtēts nevis pēc vidējiem sasniegtiem procentiem, bet pēc minimālā. Liek eksāmenu angļu, latviešu valodā un matemātikā. Un kur parasti ir zemākā atzīme? Matemātikā. Ja uz šī gada 1. augustu bija vidējā, tad pēc tam jau ir minimālā, un tai minimālai ir jābūt virs 40%. Bet, ja tā nav, tad vienu gadu turpina finansēt, ja tad vēl nav, tad turpina finansēt pusi un ja nav vēl, tad skola tiek likvidēta no 2026. gada,” uzsvēra Lembergs.
Līdz ar to vairums skolu neizpildot šādus kritērijus, tiek likvidētas. Pēc Lemberga sacītā, tā, piemēram, pēc trīs gadiem Rīgā pazūd piecdesmit četras vidusskolas, Liepājā no astoņām paliek divas, Ventspilī no piecām paliek trīs, Rēzekne no septiņām četras utt.: “Cik tad kopā likvidējas vidusskolas? Kopā likvidējas 189 vidusskolas un kritērijus izpilda tikai 110 vidusskolas.
Ar gadiem aina paliekot arvien traģiskāka un no 259 skolām, ja rezultāti turpinās būt tādi paši, atbildīs tikai 40 skolas: “Tātad, Rīgā paliek divpadsmit vidusskolas, Ventspilī paliek viena. Laipni lūdzam stāvēt rindā, uzņemsim tikai labākos. Bet ko pārējie darīs? Neiegūs vidējo izglītību,” uzsvēra politiķis.
Savukārt Zemgalē palikšot tikai četras vidusskolas, kas atradīsies Krustpilī, Skrīveros, Jelgavā un Rundālē, bet Vidzemē paliks viena vidusskola Madonā, Cēsīs, bet divas – Valmierā. Latgale aina gan esot labāka – tur centralizēto eksāmenu rezultātiem atbildīs 14 vidusskolas.
“Un 2029. gadā visbeidzot seko Šuplinskas nāves spriedums vidējai izglītībai Latvijai. Kā viņš izskatās? Paliek tikai 9 vidusskolas. Kurzemē nepaliek neviena. Pierīgā, kur strauji pieaug iedzīvotāju skaits, cik tur būs vidusskolas? Neviena. [..] Mūsu ģeniālā valdība ir izstrādājusi tādu vidusskolu optimizācijas modeli, ka paliek tikai deviņas vidusskolas, no kurām neviena nebūs Vidzemē. Šuplinskai jādod Triju Zvaigžņu ordeni – tik skaisti un tālredzīgi plāni,” ironiski komentēja Lembergs.
Vienlaikus Lembergs uzsvēra, ka šādi kritēriji par centralizētajiem eksāmeniem neattiecas uz valsts tehnikumiem, jo tie piederot valdībai un valdības skolās varot būt jebkādas atzīmes: “Tātad visi neaizies uz deviņām vidusskolām, bet aizies uz tehnikumiem. [..] Bet kāpēc dzīt uz tehnikumiem, kur iegūst vājākas zināšanās kā vidusskolā, kur var mācīties labāku izglītību? Tāds ir mans jautājums ģeniālajai valdībai, ko vada Kariņš.”
Lai savu plānu piepildītu, Šuplinska esot nodrošinājusi, ka mācību materiāli nav pilnībā izstrādāti un ir pieejamas tikai dažas jaunā satura mācību grāmatas.
“10. klasē 95% no mācību priekšmetiem nav mācību grāmatu. Kā jūs domājat, tas veicina, ka Latvijā paliek tikai deviņas vidusskolas? Var apsveikt premjeru par lieliskiem attīstības plāniem, lai Latvijā bērni neiegūtu izglītībā,” sacīja Lembergs.
Turklāt valdība pašvaldībām šogad atņēmusi arī 100 miljonus eiro finansējumu, kas nozīmē, ka arī pašvaldībās nebūs līdzekļi par kuriem finansēt vidējo izglītību Latvijā: “Valdība ir gudra un tālredzīga – tā atņem ne tikai grāmatas, bet arī finansējumu.”
Bet, pēc Lemberga sacītā, “Kariņa uzdevums ir saglabāt ķēmīgo koalīciju, līdz ar ko Šuplinska ir neaizskarama ar visām savām muļķībām.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākSaeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākKā palīdzēt bērnam sagatavoties pirmajai skolas dienai? Padomus sniedz psiholoģe
Pirmā klase ir īpašs notikums gan bērna, gan visas ģimenes dzīvē. Tā ir jauna pieredze, kas paver iespējas ne tikai mācībām un jaunām zināšanām, bet arī draudzībām, atklājumiem...
Lasīt tālāk