Lembergs: Šobrīd izglītība ir prioritāte tikai vārdos, nevis darbos
Tik vājas ministres kā Ilga Šuplinska un Anita Muižniece nozarē vēl nav bijušas, vērtējot izglītības ministru darbu aizvadītajos 4 gados, norādīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs.
“2018. gadā tika pieņemts lēmums pāriet uz jauno izglītības saturu – tas mērķis ir ārkārtīgi ambiciozs un es ne visai esmu pārliecināts, vai to var tik viegli sasniegt, – to var sasniegt tikai tad, ja tam ir ļoti nopietna gatavošanās. [..] Šobrīd visas klases mācās pēc jaunā izglītības satura, bet mācību līdzekļi nav izstrādāti,” uz problēmu norādīja Lembergs.
Tā, piemēram, 11. klasē nav neviena mācību grāmata, bet 1. klasē – tikai puse.
“Lai jauno izglītības saturu varētu mācīt, katrai skolai un katram bērnudārzam ir jābūt ļoti jaudīgam interneta pieslēgumam. Mēs visus bērnudārzus un skolas pieslēdzām ar ātrdarbību 10 GB sekundē, kas ir vairāk nekā Eiropas Savienības mērķis 2025. gadam, bet bez jaudīga interneta nevar šo izglītības saturu apgūt,” norādīja Lembergs, vienlaikus piebilstot, ka šāds uzdevums visām skolām un bērnudārziem Latvijā netika uzstādīts un līdz ar to arī nav sasniegts.
“Protams, galvenais nav nedz internets, nedz mācību līdzekļi, ne remontētas klases un labi jumti, bet pedagogs. Šobrīd pedagogs, kas saņem tikai 900 eiro mēnesī par slodzi, tas ir kliedzoši,” sacīja Lembergs, piebilstot, ka pedagogiem no septembra pielika 8% pie algas, kamēr pats premjers sev 52 %.
“Tā ir tā attieksme. Mēs uzticam savus bērnus skolai un paļaujamies uz to, ka valsts ir nodrošinājusi, ka tur viss ir vislabākajā kārtībā, jo tas ir pamats dzīvei. Diemžēl šis pamats nav radīts, netiek rādīts – gan Šuplinska, gan Muižniece – tik vājas ministres nekad nav bijušas. Vienas tirgus sievas,” izteicās Lembergs.
Vaicāts, kāpēc valdība joprojām nespēj izglītību noteikt kā vienu no savām prioritātēm, Lembergs norādīja, ka jebkuru nozari noteikt par prioritāti nav grūti, bet darbi ne vienmēr saskan ar vārdiem.
“Tā kvalitāte un tā atbilstība mūsdienu prasībām ir sasniedzama, veiksmīgi risinot atsevišķi nelielus elementus, bet tas kopā rada to kvalitāti. Paziņo, ka nopirks planšetdatorus, bet ja mācību līdzekļi nav sagatavoti, tad kāda jēga no viņiem? Internets ir jaudīgs? Ja nav, kāda jēga tad no viņiem? Tā ir propaganda,” tiešs savos izteikumos bija Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Tiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālākTiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālāk2025. gada 1. septembrī Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest jaunu finansēšanas modeli “Programma skolā”
Pirmdien, 14. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja par plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno “Programma skolā” modeli....
Lasīt tālākBērniem līdz 6.klasei skolās liedz izmantot mobilos tālruņus
Bērniem līdz 6.klasei visās skolās no nākamā mācību gada liegs izmantot mobilos tālruņus. Kā izņēmums būs gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā, paredz...
Lasīt tālāk