Lembergs: Sabiedriskajos medijos viedokli diktē Kariņa valdība. Vai tāda ir demokrātija?
Šobrīd viedokli sabiedriskajos medijos diktē valdība ar Kariņu priekšgalā, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
Lembergs norādīja, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem Zemnieku savienībai un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), runājot par politisko konkurenci, būs “izravēt” demokrātisko procesu izkropļojumus, kas saistīti ar tiesībām tikt pārstāvētiem ar savu viedokli sabiedriskajos medijos.
Pēc viņa teiktā, sabiedriskie mediji šobrīd izteikti pieder valdībai. “Viņi gan sevi sauc par sabiedriskajiem medijiem, bet viņu sabiedriskums ir redzams šajos ciparos,” demonstrējot to, cik bieži sabiedriskajos medijos var izteikties pozīcijas un cik bieži opozīcijas pārstāvji, sacīja Lembergs.
Tā, piemēram, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” partijas “Jaunā Vienotība” pārstāvji saņem iespēju izteikties trīs ar pusi reizes vairāk nekā ZZS pārstāvji, savukārt raidījumā “Šodienas jautājums” pat 11 reizes vairāk. Savukārt raidījumā “Kas notiek Latvijā?” starpība ir gandrīz piecas reizes par labu “Jaunajai Vienotībai”, savukārt Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” “Jaunā Vienotība” tiek aicināta 4 reizes biežāk nekā ZZS.
“Savukārt raidījumā “Labrīt Latvijā” “Jaunā Vienotība” ir pārstāvēta 41% gadījumu, kamēr ZZS ir nulle,” uzsvēra Lembergs.
“Tagad prezidents dibina Demokrātijas akadēmiju, un ko tad viņš tur mācīs? Viņš mācīs, ka premjera partijai valsts radio jādod iespēju izteikties 40 % gadījumu, bet ZZS jādod nulle, un ka tas ir jāievieš visā pasaulē. Vai tas ir normāli? Nē, nav,” izteicās politiķis.
Pēc Lemberga sacītā, normāli tas būtu gadījumā, ja “Jaunā Vienotība” finansētu šos medijus. “Bet kas finansē sabiedriskos medijus? Nodokļu maksātāji. Latvijas radio ir 14 miljoni par labu “Jaunajai Vienotībai”, bet Latvijas Televīzijai – 27 miljoni eiro. Kā var konkurēt opozīcija ar pozīciju, ja pozīcijas rīcībā tiek nodoti resursi 40 miljonu eiro apmērā, un gala rezultātā ZZS pārstāvība raidījumā ir nulle, kamēr “Jaunajai Vienotībai” 40%?” uzsvēra politiķis.
“Ja ir nepareizā opozīcija, tad demokrātijas vērtības paliek ļoti tālu. Tā ir ļoti liela problēma, un nekas cits neatliek kā Zemnieku savienības vadībai, pirmkārt, un ZZS vadībai, otrkārt, un katram partijas biedram cīnīties par tiesībām dzīvot patiesi demokrātiskā valstī, kur par nodokļu maksātāju līdzekļiem valsts radio un televīzijā var izteikties gan pozīcija, gan opozīcija,” sacīja Lembergs.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk