Lembergs: Pie varas esošie vienpadsmit gadus sabotēja Latvijai iespēju izveidot savu gāzes termināli
Pie varas esošie vienpadsmit gadus nedomāja par Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas, un, lūk, tagad tam ir sekas, norāda Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs.
Pēc viņa teiktā, Latvijas vadītāji – tie, kas ir pie varas tagad un bija pie varas vēl nesen, – ir faktiski sabotējuši iespēju izveidot Latvijai savu sašķidrinātās gāzes termināli, lai tā būtu neatkarīga no Krievijas.
“Šobrīd visi tēlo milzīgus Latvijas patriotus, sakot, ka viņi to vien dara, kā domā un rūpējas par Latviju tagad un nākotnē. Es uzskatu, ka šādas rūpes ir jāpierāda ar faktiskiem darbiem,” norāda Lembergs.
Viņš atgādināja, ka 2010. gada novembrī Ventspils brīvostas valde pieņēma lēmumu virzīt Ministru kabinetam izskatīšanai jautājumu par sašķidrinātās dabasgāzes termināla izveidi Ventspils brīvostas teritorijā, kas ir pierādījums tam, ka Ventspils aktīvi strādāja pie tā, lai šāds terminālis tiktu uzbūvēts Ventspilī un padarītu Latviju neatkarīgu no Krievijas dabasgāzes.
Lembergs piebilda, ka arī 2011. gadā Ventspils brīvostas valde informēja tā laika valdību par ieceri Ventspilī būvēt sašķidrinātas gāzes termināli. Veikts arī īpašs pētījums, kura rezultātā noskaidrots, ka Ventspils brīvostas teritorija ir vislabākā atrašanās vietā termināļa būvniecībai. Lembergs 2011. gada maijā valdībā uzstājas arī ar prezentāciju par šādu projektu, taču, kā piebilda pats politiķis, tolaik Zatleru vairāk interesēja pārvēlēšanas jautājums.
“Mums izdevās panākt, ka Ekonomikas ministrija (EM) sagatavoja informatīvo ziņojumu par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta virzību. To rakstīja Ekonomikas ministrija un tas gāja uz Ministru kabinetu ar Kampara un Pūces parakstiem. No Ekonomikas ministrijas mēs saņēmām vēstuli, kurā Kampars informēja, ka ir izveidota ekspertu grupa, kas strādās pie šī termināļa izveides, bet šī ekspertu grupa ne reizi tā arī nesanāca kopā,” sacīja politiķis.
Pēdējā ziņa no Ekonomikas ministrijas esot bijusi tāda, EM plāno turpināt neformālas konsultācijas attiecībā uz šāda termināļa izveidi: “Ar to arī tas darbs faktiski pazuda.”
“Līdz ar to ir jautājums – kāpēc tolaik premjers Dombrovskis, valdošās partijas vadītājs Zatlers, pēc tam Straujumas valdība, Kučinska valdība un tagad Kariņa valdība šos vienpadsmit gadus šo jautājumu par Latvijas neatkarību no Krievijas gāzes, par Latvijas drošībai izšķiroši svarīgu jautājumu, nerisināja? Tad, kad viņi kliedz, ka viņi ir milzīgi Latvijas patrioti, vienmēr viņiem vajag uzstādīt šo jautājumu – kāpēc viņi nerūpējās par Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas? Kāpēc viņi nerealizēja tās idejas un ierosinājumus, ko, tai skaitā es, virzīju skatīšanai pie Valsts prezidenta un Ministru prezidentiem? Tāds ir vienkāršs jautājums – kāpēc viņi nestrādāja Latvijas enerģētiskās neatkarības interesēs?” komentēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk