• Tweet

Administratīvi teritoriālās reformas stāsts nebūt nav beidzies – 2023. gadā viss sāksies no jauna, žurnālistiem izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Komentējot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pausto, ka “līdz 2023. gada 30. septembrim [Ministru kabinets] sagatavo un iesniedz Saeimai izvērtējumu par valstspilsētu robežu grozīšanu vai to apvienošanu ar blakus esošu administratīvo teritoriju”, Lembergs pauda, ka “tas ieraksts tapis par godu Jaunajai konservatīvajai partijai, kura vēlējās pielikt valstspilsētas pie novadiem”.

“Tādēļ pēc trīs gadiem atkal dienaskārtībā būs jautājums par lielo pilsētu robežu grozīšanu vai to apvienošanu ar blakus esošu administratīvo teritoriju,” uzsvēra politiķis.

Viņš aicināja atcerēties, ka tiek veidotas arī administratīvās valsts pārvaldes struktūras attiecībā uz Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali. “Tāpēc būs vēl šis jampadracis,” piebilda Ventspils mērs.

“Vārdu sakot, jautājums par administratīvo teritoriju pēc ģeogrāfiskā principa paliek atklāts un viss šis jampadracis 2023. gada 30. septembrī atkal turpināsies. Tad atkal līdz pašvaldību vēlēšanām būs palicis pusotrs gads un atkal viss sāksies no gala. Lai Satversmes tiesai nebūtu garlaicīgi, tā ir tāda pareiza pieeja. Jo kas tad mainīsies pēc trīs gadiem? Nekas,” komentēja Lembergs.

Kā zināms, Saeima jūnija sākumā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Lai arī Valsts prezidents, nekavējoties pēc novadu reformas apstiprināšanas Saeimā, saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, prezidents tomēr reformu izsludināja.

Foto: F64