• Tweet

Krīzes laikā Saeima likumā attālinātās mācības ir ierakstījusi kā daļu no normāla mācību procesa. Tas raisījis satraukumu, ka krīzes aizsegā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas kā pastāvīgu normu skolās paredzēt attālinātās mācības, nenodrošinot pietiekamu atbalstu skolotājiem un vecākiem. Vairums satraukušies par to, ka attālinātās mācības īsti nestrādā. Par to bažas paudis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka priekšroku dotu mācību gada pagarināšanai.

Saeimas pieņemtie likuma grozījumu nosaka, ka attālinātās mācības ir klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu. Savukārt klātiene definēta kā izglītības apguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi, tai skaitā attālinātajās mācībās, atbilstoši izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai.

Vairums pauduši satraukumu par attālināto mācību procesu, bažījoties, ka bērnu izglītība nu gulstas uz vecāku pleciem un grozījumi likumā nozīmē, ka attālinātās mācības tiks ieviestas kā patstāvīga norma krīzes apstākļos.

Par šo jautājumu vairākkārt izteicies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka attālinātās mācības veido robus skolēnu zināšanās.

“Attālinātās mācības – mācības ārpus klases, ārpus skolas, individuāla pieeja, papildus nodarbības ārpus stundām pie vidēja skolēna attālināti – tur nekas nevar sanākt. Nevajag sevi mānīt – bērni [attālināti] neko neiemācās un vecāki, kas var būt skolotāji, ir izņēmumi, nevis sistēma,” ass savos izteikumos bija Lembergs.

“Mana pozīcija bija tāda, ka mācību gads ir jāpagarina,” atgādināja Lembergs, norādot uz pētījumu, kas atklāja, ka ārkārtējā situācijā skolēni vielu apguva daudz sliktāk, nekā mācoties klātienē.

“Tad, kad atcēla ierobežojumus, vai nu bija jāpagarina mācību gads, vai jāsāk tas ātrāk – tāda bija mana pozīcija. Par divām nedēļām pagarināt mācību gadu es ieteicu Ventspilī, bet tā tam bija jābūt visā valstī,” sacīja politiķis.

Viņš norādīja uz to, ka, piemēram, pedagogiem metodiskā sagatavošana ir ļoti atšķirīga. Un arī tehniskais nodrošinājums – visiem skolēniem tā nav: “Nevar būt mācību process tāds, ka tiem, kam nav, tie paši vainīgi un tie var palikt bez vispārējās izglītība. [..] Otrreiz jau vispārējo izglītību neviens nemācās, bet caurums zināšanās rada sliktus priekšnosacījumus studijām augstskolā.”