Lembergs: Pašvaldību dzīvotspēja lielā mērā atkarīga no valdības atbalsta
Nodokļu reformas dēļ pašvaldībām veidojas kritiska situācija ar ieņēmumiem, žurnālistiem atzina Ventspils mērs Aivars Lembergs, neslēpjot bažas, ka valsts nesegs izveidojušos zaudējumus, kā rezultātā pašvaldību budžetos veidosies milzīgs deficīts.
Lembergs uzsvēra, ka pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā pašvaldību budžeta prognozes izdarīt ir riskanti un ir daudz nezināmā. “Situācija ir tāda, ka šīs galīgi neveiksmīgās nodokļu reformas dēļ, pašvaldībām būtiski samazinās nodokļu ieņēmumi, tai skaitā pašvaldību nodokļu īpatsvars valsts kopbudžetā,” atzina politiķis.
Viņš norādīja, ka, lai arī pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nevar būt mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, šīs skaitlis katru gadu iet uz leju. “Valstij [pēc likuma] būtu jāpiemaksā pašvaldībām aptuveni 270 miljonus eiro, bet pastāv lielas bažas, ka valsts šo naudu neiedos un veidosies milzīgs deficīts,” atklāja Lembergs.
Ventspils mērs uzsvēra, ka nodokļu reforma ir izrādījusies ārkārtīgi kaitīga un nostāda pašvaldības neizdevīgā situācijā – tās nevar strādāt ilgtermiņā, jo nav zināmi gaidāmie ieņēmumi.
Pēc viņa sacītā, šī situācija neatbilst Eiropas Vietējo pašvaldību hartai, ko Latvija ir ratificējusi. Viņa ieskatā, Latvijas Pašvaldību savienībai vajadzētu rīkoties enerģiskāk un šo jautājumu risināt starptautiski.
“Latvija ir ratificējusi Eiropas vietējo pašvaldību hartu un Latvijai tā ir jāievēro. Nevar būt, ka pašvaldības ir atkarīgas no parlamenta politiskā noskaņojuma un vērtēšanas, cik dotajam politiskajam spēkam ir pašvaldības un cik nav,” norādīja Lembergs, turpinot, ka “ja nav, tad, lai tās visas nomirst ar visiem Latvijas iedzīvotājiem”.
Lemberga ieskatā, šāda pieeja nav pareiza. “Bet tāda diemžēl tā veidojas,” vienlaikus atzina politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk