Lembergs: Pāreja uz mācībām valsts valodā ir priekšvēlēšanu kampaņa

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri pāriet uz mācībām latviešu valodā Ventspils mērs Aivars Lembergs saista ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Kā zināms, IZM iecerējusi no 2020./2021. mācību gada vidusskolās visus mācību priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Ventspils mērs uzskata, ka ministrijas lēmums saistīts ar Saeimas vēlēšanām, kas notiks jau nākamā gada rudenī. “Nāk virsū vēlēšanas. Ja nevar atrast argumentus, lai vēlētāji balsotu par politisko spēku, tad tie meklē iespējas būt pamanāmiem,” uzskata Lembergs.
Ventspils mērs gan šo ieceri uzskata vien par tādu “priekšvēlēšanu tarkšķēšanu”, norādot, ka izglītības reformai ir politiskas mērķis, kas palīdzētu iekļūt Saeimā.
“Ja aiz tā stāvētu rūpes par skolu, pedagogiem un skolēniem, tas būtu jauki, bet tā nav,” sacīja Lembergs, skaidrojot, ka ministrija, kas gatava jau rīt pieņemt lēmumu, lai stiprinātu latviešu valodas lietojumu skolās, nezinot, kas gaidāms, parāda, ka “revolucionārā sirdsapziņa” pārņēmusi politiķus no augšas līdz apakšai.
Viņš uzsver, ka nepieciešams noteikt sasniedzamus mērķus, lai pieņemtu šādas reformas, un tam ir vajadzīgs laiks.
Līdzīgu viedokli intervijā LTV pauda arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, norādot, ka tuvojoties Saeimas vēlēšanām, tiek izmantots brīdis, lai ar šādu reformu celtu sev reitingu un šķeltu sabiedrību. Vanaga neslēpj, ka bažas rada tas, ka reforma var tikt sagatavota sasteigti.
Neraugoties uz to, Ministru kabinets izskatīja un konceptuāli atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.
Paredzams, ka 2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasē, 2020./2021. mācību gadā – 7. un 8. klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021. mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11. klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.
Vēl par tēmu:
IZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālāk