• Tweet

Skolu tīklu reforma nav pārdomāta, jo tiek skatīta atrauti no visas infrastruktūras un neatbilst reālajai Latvijas attīstības situācijai, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Premjers ar putām uz lūpām runā par to, ka vajag veikt izglītības reformā paredzēto skolu tīklu optimizāciju un ka tas dos naudu pedagogu algām. […] Nevajag jaukt pedagogu algu samaksu ar atalgojumu par likmi – tas nav viens un tas pats,” uzsvēra Lembergs.

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, Lembergs norādīja, ka “mērķdotāciju aprēķina uz katru izglītojamo un atbilstoši to skaitam izglītības iestādēs sadala novadu un republikas pilsētu pašvaldībām.”

“Šajos noteikumos ir ierakstīts princips “nauda seko skolēnam”,” uzsvēra Lembergs, skaidrojot, ka viena pedagoga darba likme novados ir noteikta – 10 skolēni, republikas pilsētās – 15,5 skolēni, Rīgā – 16,5 utt. “Tātad, lai saņemtu vienādu atalgojumu, Ventspils novadā pietiek ar 10 bērniem, bet Ventspils pilsētā ir vajadzīgi 15,5 bērni,” turpināja politiķis.

Lai arī premjers stāstot, ka, apvienojot divas skolas, veidojas finansiāls ieguvums, apvienojot skolas, skolēnu skaits uz likmi nemainās, līdz ar to ietaupījums nepieciešamajiem līdzekļiem, kas paredzēti pedagogu mērķdotācijai, ir nulle. ”Skolēnu skaits uz vienu likmi ir zināms, nekas tur nemainās. Ja pedagogs gaida darba algas pielikumu – nulle, un priekš Kariņa nulle ir algas pielikums, tad viņš būs vienīgais Latvijā, kas priecāsies par tādu algas pieaugumu,” piebilda Ventspils mērs.

Cita situācija esot tad, ja novadā esošu skolu pievieno republikas pilsētas skolai. “Ja tagad šo novada skolu slēdz un visi bērni pārceļas uz pilsētu, tad ekonomija valstij ir 17%. Kas ir ieguvējs? Valsts, kura to naudu var tērēt, kam vien vēlas,” norādīja politiķis.

“Un kāds ir rezultāts? Laukos slēgta skola, bērni sekmīgi pametuši savus vecākus un jau no 1. klases mācās atrauti no savas pastāvīgās dzīvesvietas, vai arī katru dienu jāvadā 30 km,” sašutis bija Lembergs.

Turklāt iedzīvotāju skaits visur strauji samazinās, izņemot Lielrīgu. “Kas no šīs kartes izriet? Iedzīvotāju skaits samazinās, līdz ar to arī bērnu skaits samazinās. Šī karte uz ko norāda? Latvijas 30 gadu monocentriskas attīstības politikas rezultātu,” uzsvēra Lembergs.

“Jāsaka, ka no visiem pēdējā laika premjeriem Straujuma bija vienīgā, kas izveidoja darba grupu, un viņa izgāja cauri visiem novadiem un novadu centriem, un izskatīja šo situāciju ar skolu tīklu. Jautājums, vai skolu tīkls ir Izglītības un zinātnes ministrijas jautājums? Nē. Viņiem ar to nav sakara. Tas ir sociālekonomiskās attīstības rezultāts,” norādīja politiķis.

Pēc viņa sacītā, vispirms ir jāveido sociālekonomisko attīstību prognozes un tad jāliek virsū sociālekonomiskā infrastruktūra. Par piemēru viņš minēja, ka tiek slēgta skola, bet kāds vienlaicīgi apsver domu tur veidot uzņēmumu un piesaistīt darbaspēku. “Bet ko darīt, ja bērniem nav bērnudārzu un skolu?” retoriski vaicāja Lembergs, piebilstot, ka tas viss ir cieši saistīts.

Saskaņā ar viņa teikto, ar tautsaimniecības plānošanu neviens nenodarbojas. “Protams, nevar teikt, ka nav nekā. Ir plānošanas dokumenti. Ir reģionālās politikas pamatnostādnes. Pirms valdības deklarācijas sastādīšanas, kāds atvēra reģionālās politikas pamatnostādnes un cik tās atbilst? Neatvēra ne tikai reģionālās, bet nevienu. [..] Kamēr Latvijā nav neviena atbildīgā, kas nodarbojas ar tautsaimniecības plānošanu, tikmēr šāda situācija turpināsies,” uzsvēra politiķis.

“Jūs paņemsiet valsts budžeta finansējumu dažādiem infrastruktūras objektiem, jūs redzēsiet, ka Rīga ir pirmajā vietā. Vai tie būtu kultūras, vai sporta objekti, viņiem ir priekšroka. Ko mokās pašvaldības, to Rīga saņem par velti, piesedzoties, ka tie ir nacionālas nozīmes objekti. Tad visi tie novadi ir ārzemes un nav Latvija. Tā viņi tajā Rīgā domā, neatkarīgi no tā, no kurienes šie cilvēki ir nākuši. Lai mainītu šo domāšanu, cilvēkam jābūt šai ziņā izglītotam un ar pārliecību,” uzskata Lembergs.

Foto: F64