Lembergs par ostu pārvaldības modelis: Tas ir padomju laika modelis, kas sevi jau pierādījis kā neefektīvu

To, kas zaudēts pēdējo trīs gadu laikā Ventspils brīvostā, to vairs nevar atjaunot, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Runājot par situāciju saistībā ar pašvaldības izslēgšanu no Ventspils brīvostas valdes, Lembergs atzina, ka “likumam [par ostām] vajadzēja stāties spēkā pagājušā gada beigās, 31. decembrī. Jau tad teicu: “Kolēģi, esiet mierīgi, šis likums nav izpildāms!” Viņi nav paredzējuši ļoti daudzus svarīgus apstākļus. Neuzskaitīšu – kādus, bet bija pilnīgi skaidrs, ka likums ir neieviešams. Tas ir jāmaina. Vai paliks akciju sabiedrība kā publiskās infrastruktūras pārvaldes institūcija, vai – iestāde, tā ir cita lieta.”
“Kad atjaunoja Latvijas neatkarību, par ko man bija tas gods balsot, bija jautājums – kā pārvaldīt ostas. Mēs atteicāmies no PSRS modeļa, kur ostu pārvaldīja valsts uzņēmums Ventspils Tirdzniecības osta. Pats personīgi kopā ar nozares ministru un premjeru Birkavu aktīvi piedalījos efektīvākā un Latvijai pareizākā pārvaldības modeļa meklējumu procesā. Ostai ir liela nozīme Ventspils attīstībā. Braucu uz ASV, uz Holandi – Roterdamu un Amsterdamu, uz Hamburgas ostu Vācijā, vairākas citas analizēju pēc dokumentiem. Tika pieņemts lēmums, ka Beniluksa valstu ostu pārvaldes modelis ir vispareizākais, mēs konkrēti pārņēmām Roterdamas pieredzi. Tajā laikā tā bija lielākā pasaules osta, pārkrāva 300 miljonus tonnu kravu gadā. Nokopējām viņu modeli, iestrādājām to likumā. Tiesa, Roterdama ir pašvaldības osta, bet tādam modelim Latvijas valdība tolaik nepiekrita, vienojāmies par paritāti starp valsti un pašvaldību, ka viens bez otra nevar pieņemt lēmumu. Tāds modelis strādāja 30 gadus.
Turklāt strādāja efektīvi, jo bija pasaulē pārbaudīts. Modelis, kurš lielā steigā tika pieņemts ar likuma izmaiņām, pēc būtības ir padomju laika modelis, kas sevi bija pierādījis kā neefektīvu jau tolaik,” norādīja Lembergs.
Savukārt komentējot to, kāpēc katrai Latvijas ostai plānota atšķirīga pārvaldība, Lembergs atbildēja: “Tā atkal ir tikai tīra politika. Tāpat kā savulaik Rīgā ātrāk, bet Ventspilī vēlāk sāka ieviest brīvo ekonomisko zonu. Iepriekšējās valdības pieeja bija – jo sliktāk, jo labāk. Nevis domāt, kā labāk ir valstij, bet skatīties pēc politiskās piederības un domāt, kā iegriezt. Pilnīgi absurda pieeja! Kā mazi bērni, kuri, lai ieriebtu mammai, saka: “Es neēdīšu!” Ja to dara ar valsti, tad tas ir ārkārtīgi slikti.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk