Lembergs par ostu pārvaldības modelis: Tas ir padomju laika modelis, kas sevi jau pierādījis kā neefektīvu
To, kas zaudēts pēdējo trīs gadu laikā Ventspils brīvostā, to vairs nevar atjaunot, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Runājot par situāciju saistībā ar pašvaldības izslēgšanu no Ventspils brīvostas valdes, Lembergs atzina, ka “likumam [par ostām] vajadzēja stāties spēkā pagājušā gada beigās, 31. decembrī. Jau tad teicu: “Kolēģi, esiet mierīgi, šis likums nav izpildāms!” Viņi nav paredzējuši ļoti daudzus svarīgus apstākļus. Neuzskaitīšu – kādus, bet bija pilnīgi skaidrs, ka likums ir neieviešams. Tas ir jāmaina. Vai paliks akciju sabiedrība kā publiskās infrastruktūras pārvaldes institūcija, vai – iestāde, tā ir cita lieta.”
“Kad atjaunoja Latvijas neatkarību, par ko man bija tas gods balsot, bija jautājums – kā pārvaldīt ostas. Mēs atteicāmies no PSRS modeļa, kur ostu pārvaldīja valsts uzņēmums Ventspils Tirdzniecības osta. Pats personīgi kopā ar nozares ministru un premjeru Birkavu aktīvi piedalījos efektīvākā un Latvijai pareizākā pārvaldības modeļa meklējumu procesā. Ostai ir liela nozīme Ventspils attīstībā. Braucu uz ASV, uz Holandi – Roterdamu un Amsterdamu, uz Hamburgas ostu Vācijā, vairākas citas analizēju pēc dokumentiem. Tika pieņemts lēmums, ka Beniluksa valstu ostu pārvaldes modelis ir vispareizākais, mēs konkrēti pārņēmām Roterdamas pieredzi. Tajā laikā tā bija lielākā pasaules osta, pārkrāva 300 miljonus tonnu kravu gadā. Nokopējām viņu modeli, iestrādājām to likumā. Tiesa, Roterdama ir pašvaldības osta, bet tādam modelim Latvijas valdība tolaik nepiekrita, vienojāmies par paritāti starp valsti un pašvaldību, ka viens bez otra nevar pieņemt lēmumu. Tāds modelis strādāja 30 gadus.
Turklāt strādāja efektīvi, jo bija pasaulē pārbaudīts. Modelis, kurš lielā steigā tika pieņemts ar likuma izmaiņām, pēc būtības ir padomju laika modelis, kas sevi bija pierādījis kā neefektīvu jau tolaik,” norādīja Lembergs.
Savukārt komentējot to, kāpēc katrai Latvijas ostai plānota atšķirīga pārvaldība, Lembergs atbildēja: “Tā atkal ir tikai tīra politika. Tāpat kā savulaik Rīgā ātrāk, bet Ventspilī vēlāk sāka ieviest brīvo ekonomisko zonu. Iepriekšējās valdības pieeja bija – jo sliktāk, jo labāk. Nevis domāt, kā labāk ir valstij, bet skatīties pēc politiskās piederības un domāt, kā iegriezt. Pilnīgi absurda pieeja! Kā mazi bērni, kuri, lai ieriebtu mammai, saka: “Es neēdīšu!” Ja to dara ar valsti, tad tas ir ārkārtīgi slikti.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk