• Tweet

Papildus nodokļu ieņēmumus būtu vai nu jāuzkrāj, vai arī jāiegulda tur, kur tas vēlāk spētu nest kādu finansiālu labumu valsts ekonomikai, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Iedzīvotāju ienākumu likme tika samazināta, un kopumā tas radīja 300 miljonus eiro lielu robu valsts budžetā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas, kas tagad tiek plānotas, rada 320 miljonus eiro lielu iztrūkumu. Kopā tie ir 620 miljoni eiro. Ja tas tā nebūtu, gada laikā būtu uzkrāti 620 miljoni eiro. Tā būtu fiskālā telpa jeb papildus nodokļu ieņēmumi, ko varētu tērēt vajadzīgām lietām, tai skaitā māmiņu algām, pabalstiem, pensijām vai kam citam, bet tāda nauda nav,” skaidroja Lembergs.

“Viss, ko pieņēma tagad, kad izskatīja 2018., 2019. un 2020. gada budžetu, ir apaļa nulle, jeb 2019. gadā tie ir mīnus 30 miljoni eiro valsts budžetā. Protams, ja IKP augs straujāk, tad veidosies papildus resurss. Taču, ja tas nepieaugs plānotajā apjomā, tad budžeta deficīts kļūs vēl lielāks,” sacīja Ventspils mērs.

“Šobrīd IKP pieaugums ir 4,3 procenti. Tas tik tiešām ir augsts, bet jāņem vērā, ka ļoti strauji un lielos apjomos tiek apgūta Eiropas struktūrfondu nauda, kas ir ārkārtas ekonomikas stimulators. Faktiski, šo stimulu iztērējot, tiek iegūti papildus ekonomikas ieņēmumi. Šos papildus nodokļu ieņēmumus būtu mērķtiecīgi vai nu jāuzkrāj, vai arī jāiegulda tur, kur pēc tam nauda spētu atgriezties valsts kasē, tai skaitā nodokļu veidā. Tā būtu pareiza politika,” uzskata Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd ekonomikas rādītāji ir labi, pateicoties ekstremālai situācijai. “Vai tie 4,3 % saglabāsies līdz beigām, to mēs redzēsim,” piebilda Lembergs.

Jau vēstīts, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 131,1 miljons eiro jeb 0,5% apmērā no IKP.

Foto: F64