Lembergs norāda uz cietumu kā valsts varas administratīvā resursa izmantošanu politiskajā cīņā

Ir liela atšķirība starp antidemokrātisko režīmu Latvijā un normālu Rietumu demokrātisku valsti, norādīja politiķis Aivars Lembergs.
Kā zināms, Lembergs jau vairāk nekā piecus mēnešus atrodas apcietinājumā, kaut gan tiesībsargs Juris Jansons konstatējis Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu Satversmes 94. panta un Konvencijas 5. panta 4. punkta kontekstā.
Lembergs norādīja, ka tiesa līdz pat šim brīdim nav izrādījusi interesi par Jansona atzinumu. Pēc viņa teiktā, tā nedara neko, lai novērstu Satversmes 94. pantā viņam garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu.
Viņš uzsvēra, ka viņam netika ļauts piedalīties vēlēšanās un balsot, tā viņa vadītai partijai “Latvijai un Ventspilij” reāli atņemot vienu balsi. “Ja es būtu cietumā ārzemēs, piemēram, Anglijā, piedalīties vēlēšanās un balsot es varētu. Ja Latvijā – tad nē. Ja es būtu cietumā Anglijā, tad es varētu strādāt un komunicēt ar ģimeni attālināti, izmantojot datoru. Tā kā esmu cietumā Latvijā – šādas tiesības man ir liegtas,” norādīja Lembergs.
Tāpat Lembergs norādīja uz to, ka ja viņam būtu noteikts drošības līdzeklis – apcietinājums Anglijā, tad viņš Anglijā neatrastos cietumā, bet viņam būtu uzlikta elektroniskā aproce un par viņa atrašanos Lielbritānijā kontrole tiktu realizēta digitāli, attālināti valstij netērējot naudu cietuma uzturēšanai, lielu, ļoti lielu naudu.
“Tāda ir atšķirība starp antidemokrātisko, totalitāro režīmu Latvijā un normālu Rietumu demokrātisku valsti, kura neizmanto cietumu, kā administratīvo resursu politiskajā cīņā,” uzsvēra Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālāk