Lembergs: Nodokļu reforma nemazinās teritoriālās attīstības nevienlīdzību
Pirms dažiem gadiem Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam kā svarīgu prioritāti izvirzīja policentrisku attīstību, izmantojot pilsētu attīstības potenciālu un spēju labvēlīgi ietekmēt plašāku teritoriju attīstību, veidojot pilsētu tīklus, kā priekšnosacījumu līdzsvarotas valsts attīstībai. Minēto policentrisma pieeju Latvijā bija plānots iedzīvināt, pārskatot kopējo reģionālās politikas ietvaru, tomēr šodienas situācija rāda, ka Latvijā joprojām aktuāls ir monocentriskais modelis – Rīga ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) fondu un investīciju koncentrēšanās centru.
Kā uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, situācija, kad ES finansējums pārsvarā koncentrējas tikai vienā attīstības centrā, jāmaina. Viņaprāt, viens no galvenajiem uzdevumiem, kas būtu jārisina nodokļu reformai, būtu teritoriālās attīstības nevienlīdzības mazināšana. Pašlaik tāds uzdevums no Finanšu ministrijas nav dots.
Kā uzsver Ventspils mērs, ekonomikas attīstības līmenis Pierīgas reģionā ir mazliet augstāks kā pārējā Latvijā, jo Pierīgas reģions ir ļoti plašs. Viņa rīcībā esošie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Rīgā pret ES vidējo ir 104%, bet Latgales reģionā tas ir trīs reizes zemāks. Zemgale 40%, Kurzeme tuvu pie 50%, Vidzeme 38%. Šajos reģionos ir milzīga atšķirība, nevienlīdzība, salīdzinot ar Rīgu. Pēc Ventspils mēra vārdiem, nodokļu politikai ir jābūt vienam no instrumentiem, lai šo nevienlīdzību mazinātu.
“Kā tiek veidota nodokļu politika, lai reģioni sasniegtu Rīgas līmeni, piemēram, tuvāko desmit vai piecpadsmit gadu laikā, tas ir atkarīgs no mērķiem. Šādu mērķu vispār nav, bet tā ir milzīga Latvijas attīstības problēma. Šis te pārrāvums starp Rīgu un pārējo Latviju aizvien vairāk pieaug. Tā ir milzu problēma. Diemžēl, nodokļu reforma par to pat neieminas. Līdz ar to arī nodokļu politikā nav paredzēti nekādi instrumenti un tas nozīmē, ka rīdzinieki uzskata, ka pārējā Latvija var atmirt kā sociālekonomisks veidojums,” pauž Ventspils mērs.
Statistika saistībā ar strādājošo mēneša vidējā bruto darba algu, kas ir tikai ar nodarbināto skaitu virs 50, rāda, ka nevienlīdzība starp Rīgu un reģioniem ir ļoti izteikta.
“Jūs redzat, ja mēneša vidējā bruto darba samaksa Pierīgas reģionā ir pāri par 900 eiro, tad Latgalē tā ir 600, Zemgalē 700, Kurzemē 700, Vidzemē arī 700 eiro. Starpība vidēji 200 – 300 eiro, tā atkal ir nevienlīdzība starp centru un provinci. Tā ir problēma? Ir problēma. Jārisina problēma? Jārisina. Kā valsts plāno risināt? Kā nodokļu reforma to paredz risināt? Nekā neparedz risināt,” sašutis ir Lembergs, gan piebilstot, ka statistika nelīdz, jo reālā situācija nav zināma, pie kā savukārt vainojama Latvijas nodokļu politika, kuras rezultātā daļa uzņēmumu maksā algas aploksnēs.
Pēc Ventspils mēra sacītā, jaunās nodokļu reformas pamatnostādnes atšķirību starp Rīgu un reģioniem tikai pastiprinās.Viņš gan uzsver, ka svarīgi ir uzdot uzdevumu, kā risināt šo aktuālo problēmu. “Diemžēl, izpratne par Latviju kā vienotu sistēmisku organismu nav. Un es nezinu kāpēc nav. Varbūt tagad augstskolās to nemāca, vai ļoti reti cilvēki ieskatās kartē,” pauž Lembergs.
Lai nodrošinātu, ka pilsētu tīklu potenciāls tiek pienācīgi izmantots, Lembergs rosina pārdalīt ES fondu līdzekļus par labu reģioniem. Ar šādu rosinājumu Lembergs vērsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas.
Lai sekmētu reģionu un visas valsts konkurētspējas celšanos, atstājot labvēlīgu ietekmi uz apkārtējām teritorijām, Lembergs aicina Latviju iedalīt divos plānošanas reģionos – Rīga un tās apkārtne būtu tiesīga finansējumu saņemt kā pārejas reģions, bet atlikusī daļa būtu mazāk attīstīts reģions un varētu pretendēt uz maksimālo atbalstu 50% apmērā līdzšinējo 35% vietā. Lai arī finanšu ministre paudusi atbalstu šādai iniciatīvai, joprojām nav skaidrs, vai reālajā situācijā gaidāma vienmērīga Latvijas attīstība. Kā brīdina Ventspils mērs, ja tuvākajā laikā netiks atrasts risinājums, Latvijas novadi turpinās izmirt un emigrējušo iedzīvotāju skaits tikai turpinās palielināties.
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laiks kļūs siltāks, tomēr ciklona ietekmē daudzviet līs
Vēl nedēļas sākumā, sevišķi naktīs, Latvijā saglabāsies vēss laiks, un tikai vietām gaidāms neliels lietus, tomēr, mūsu reģionam no rietumiem pietuvojoties ciklonam, vējš piekrastē...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākTuvākajās dienās nokrišņu daudzums mazināsies
Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule, un nokrišņu daudzums pakāpeniski samazināsies. Pūtīs lēns vējš, kā ietekmē atsevišķos rajonos iespējama migla. Latvijā ieplūstot aukstākai...
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākAugustā tūristu mītnēs apkalpots par 3,1% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 392,9 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 3,1% pieaugumu pret 2024. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,...
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākRīgas sabiedriskajā transportā šī gada septembrī par 5,5% vairāk pārvadāto pasažieru nekā pērn
Šī gada septembrī Rīgas sabiedriskajā transportā pārvietojušies 10 606 593 pasažieri, kas ir par 5,5% vairāk nekā šajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. No tramvajiem populārākais...
Lasīt tālāk