Lembergs no valsts prasīs kompensāciju: Spriedums par apcietināšanu ir nelikumīgs

Rīgas apgabaltiesas spriedums manā lietā ir nelikumīgs, arī daļā par ieslodzījumu cietumā, intervijā portālam “Ventas balss” sacīja bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa spriedumu tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā paziņoja 22. februārī. Lai arī Kriminālprocesa likums nosaka, ka tiesai jāņem vērā nesamērīgais tiesvedības un pirmstiesas izmeklēšanas ilgums, kas nozīmē, ka samērīgi būtu izraudzīties sodu nesaistītu ar brīvības atņemšanu, Lembergs pēc sprieduma nolasīšanas tika apcietināts. Lai arī Lemberga aizstāvji jau vairākas reizes iesnieguši lūgumu mainīt politiķim piemēroto drošības līdzekli, tiesa noraidījusi šādu iespēju.
“Kā demokrātiskā valstī vēl var izslēgt politiķi Aivaru Lembergu no aktīvas dalības politiskajā procesā, ja, pat ieslogot viņu visbargākā padomju laika analoga režīma cietumā, Ventspils domes vēlēšanās viņa vadītās partijas saraksta deputātu kandidāti gūst uzvaru, saņemot no vēlētājiem 7 no 13 deputātu vietām, bet cietumnieks kļūst par vēlēšanu absolūto uzvarētāju? Sabiedriskās domas pētīšanas centrs SKDS, veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju laikā, kad Lembergu spīdzina cietumā, secina, ka 36 procenti aptaujāto vēlas Lembergu par premjeru! Pat neskatoties uz Krišjāņa Kariņa valdības izlūgtajām sankcijām pret Latvijas patriotu, 1990. gada 4. maija balsotāju par Latvijas neatkarību. Protams, ar Lembergu jāizrēķinās. Tajā skaitā – nesniedzot veselības palīdzību. Spiežot viņu dzīvot pastāvīgās sāpēs un ciešanās. Būs labāk, ja padosies. Ja tas notiktu Krievijā, Baltkrievijā, tagad gan būtu nedemokrātiski, prettiesiski. Bet tauta ir gudra, visu lieliski saprot,” uzsvēra Lembergs.
“Es nebēgšot, bet izvairīšoties no soda, tāpēc man jāsēž cietumā – tā apgalvoja Bordānam un Jurašam padotā tiesa. Kā vēl var izvairīties no sprieduma izpildes? Iespējams, viņi domāja – nomirstot! Taču nomirt cietumā, nesaņemot medicīnisko palīdzību, var nesalīdzināmi ātrāk! Varbūt “Ventas Balss” lasītājiem ir idejas, kā vēl es būtu varējis izvairīties no soda? Ko tieši ar saviem apgalvojumiem domāja tiesa? Lūdzu, piedāvājiet variantus! Pēc tam salīdzināsim ar Rīgas apgabaltiesas fufeļiem,” piebilda politiķis.
Runājot par apsūdzību, viņš norādīja: “Es esot 1993.–1995. gadā izspiedis no eksprokurora Valentīna Kokaļa un Ventspils naftas direktora Jāņa Blaževiča SIA Puses daļas, kuras viņiem nepiederēja – no katra pa piecām, 5 latu vērtībā! Ticami? Par to – trīs gadi cietumā! No sava biznesa partnera Aināra Gulbja, no mums un citiem piederošām kompānijām, no Aleksandra Laventa, no Jūlija Krūmiņa, no Vladimira Krastiņa, no Pieostas rūpnīcas es esot izspiedis akcijas! Tādu kompāniju akcijas, kuras pats izveidoju! Tātad – pirms 26 gadiem es izveidoju kompānijas, kuras man piederēja, un pēc tam no šīm kompānijām izspiedu akcijas!? Ģeniāls idiots tas Lembergs, ne?” komentēja politiķis.
“Neuzsitu gaisā un neaizbraucu tāpēc, ka manas dzīves aicinājums ir Ventspils un ventiņu rītdiena. Visu var noliegt, apliet ar vircu, bet Ventspils izaugsmi nevar. Tā ir acīmredzama, un tas ir mūsu kopējs veikums, no kura nevajag kautrēties. Kaut gan, kā krieviski saka: ломать не строить,” uzsvēra Lembergs.
“Spriedums ir nelikumīgs, arī daļā par ieslodzījumu cietumā. Pat tik tālu, ka lieta jāatgriež atpakaļ pirmajā instancē, jo aizskartās mantas īpašnieki nav uzaicināti piedalīties iztiesāšanā – tas jādara obligāti. Citādi būs kā digitālajā lietā, kur Augstākās tiesas senāts šī un citu iemeslu dēļ notiesājošo spriedumu atcēla. Tas padarīs tiesvedību bezgalīgu. Lai apcietinātu, tiesas spriedumā jāmin nevis, kā manā gadījumā, abstrakti pieņēmumi, bet gan pierādījumi, t.i., ziņas par faktiem. Manā gadījumā nav nevienas. Neviena pierādījuma. Citiem vārdiem – spriedums par apcietināšanu ir nelikumīgs. Prasīšu no valsts atbildību par nodarīto kaitējumu,” norādīja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk