• Tweet

Valdība oktobra beigās izskatīja gadiem ilgi gaidīto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformu plānu skolu tīkla sakārtošanā, kas paredzams jau nākamajā mācību gadā skars trešdaļu vidusskolu. Ventspils mērs Aivars Lembergs neslēpj, ka, viņaprāt, lielāka uzmanība būtu jāpievērš nevis skolu tīkla sakārtošanai, bet kvalitatīvai izglītībai.

Komentējot ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja apgalvojumus, ka Latvijā skolēnu pietiek aptuveni 130 vidusskolām, bet Izglītības un zinātnes ministrijas reformu plāns skolu tīkla sakārtošanai aicina vismaz trešdaļu vidusskolu (vai pat vairāk) saglabāt tādas, kādas nebūs spējīgas strādāt atbilstoši laikmeta prasībām, Lembergs norādīja, ka saskaņā ar centralizēto eksāmenu rezultātiem izglītības kvalitāte nav atkarīga no skolu lieluma.

Viņš atgādināja, ka IZM plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.

Politiķa ieskatā gan, skolu tīkla sakārtošana nekādā gadījumā nenodrošina izglītības kvalitāti. “Izglītības kvalitāti nodrošina pedagogu kvalitāte un, protams, infrastruktūra. Mēs ļoti labi redzam, ka neliela skola var sasniegt ļoti labu rezultātu, bet liela skola var dot arī ļoti vāju rezultātu,” pauda Lembergs.

Pēc politiķa sacītā, Covid-19 laikā tā esot pat liela laime, ka skolas nav līdz galam piepildītas, un mums nav grandiozas skolas, par kurām sapņo šie prātvēderi.

“Skolu tīkla sakārtošana vispār ir muļķīgs sauklis. Nevis jāsakārto skolu tīkls, bet jādomā, kā modernizēt izglītību, lai bērni un jaunieši iegūtu kvalitatīvu un gudru izglītību. Tas ir jāvērtē,” uzskata Lembergs.

Foto: F64