Lembergs: Nākotnē par gāzi Latvija būs spiesta maksāt vairāk
Latvijas nepiedalīšanās “Nord Stream 2” gāzesvadu būvniecībā rezultēsies ar to, ka nākotnē par gāzi maksāsim vairāk, preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs komentējot Eiropas Parlamenta konfliktu ar Vāciju, kas atļāvusi Krievijas gāzes kompānijas “Gazprom” vadītajam konsorcijam būvēt “Nord Stream 2” gāzesvadu tās teritoriālajos ūdeņos, norādīja, ka Vācija tikai aizstāv savas nacionālās intereses, savukārt Eiropa pilda ASV prasības.
“Es no sākuma domāju, ka tas ir saistīts ar Ukrainas interesēm, bet Ukraina ir tikai tāda piesegšanās,” uzskata Lembergs, norādot, ka pret “Nord Stream 2” projektu visaktīvāk iebilst Amerikas Savienotās valstis.
“ASV lielās transnacionālās enerģijas kompānijas, kas nodarbojas ar slānekļa gāzes ieguvi, vēlas šo gāzi sašķidrinātā veidā pārdot Eiropas tirgū, līdz ar to viņiem interesē, lai Krievijas gāze vispār netiek piegādātā Eiropai,” skaidroja Lembergs.
Viņa ieskatā, Eiropa kā lielas gāzes patēriņu tirgus ir labs bizness ASV. “Amerikāņi saviem satelītiem, tādiem kā Latvija, dod uzdevumu neatbalstīt “Nord Stream 2”, lai mēs nokļūtu uz amerikāņu gāzes adatas,” sacīja Lembergs.
Viņaprāt, amerikāņu gāze kā alternatīva Krievijas gāzei ir pozitīvi, bet pārejot tikai uz ASV gāzi, tas palielinās gāzes realizācijas cenu, palielinās amerikāņiem peļņu, kas savukārt sadārzinās maksājumus par gāzi.
“Tā ir normāla [Donalda] Trampa politika, bet Latvijai no šī politikas ir tikai zaudējumi,” piebilda Lembergs, norādot, ka tie, kas skaļāk kliedz pret “Nord Stream 2” saņem naudu no amerikāņiem, savukārt tie, kas skatās uz savām nacionālajām interesēm kā Vācija, būs ieguvēji.
“Latvija ir izvēlējusies ceļu, pirmkārt, nenopelnīt neko no šī projekta, un, otrkārt, nākotnes perspektīvā maksāt vairāk par piegādāto gāzi no amerikāņiem,” uzsvēra Lembergs.
Kā zināms, Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi “Noord Natie Ventspils Terminals” un “Eurohome Latvija” pērn saņēma piedāvājumu iesaistīties “Nord Stream 2″ gāzesvadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu.
Tomēr neraugoties uz ekonomisko ieguvumu, valdība, atrunājoties ar drošības riskiem, jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā “Nord Stream 2”, kas nodrošinātu dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk